Vienīgais šis saraksts ir redzams tikai reģistrētajiem lietotājiem, bet tam, protams, ir arī savas priekšrocības.

www.ciltskoks.lv

Par publikāciju
Raksts par pirmo uzvārdu nepieciešamību un došanu Baltijas valstu guberņās, pēc dzimtsbūšanas atcelšanas 1819.gadā. Rakstā ir veikts arī pētījums Piņķu muižas dokumentos, pēc kā noteikti galvenie uzvārda izcelsmes veidi.

Saturs

• Pirms uzvārdiem,
• Ģimenes identitātes transformâcija: 1819. gada zemnieku likums,
• Uzvārdu pieplūdums: Piņķu muiža 1833–1850,
• Uzvārdi, dokumentu saglabāšana un ģimenes identitāte.

Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)

Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.

Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.

Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.

Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.

Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

• Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
• Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
• Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
• Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
• Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
• Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
  
• Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
• Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
• u.c. izcelsme.

Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.

Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.

Erny 28.08.2008

Fondu reģistrs ir pieejams arī internetā. Tas piedāvā navigāciju starp fondiem, ierakstot meklētājā fonda nosaukumu, numuru u.c. parametrus. » Skatīt LVVA fondu reģistru.

Starp šiem dokumentiem ir dokumentu grupa, kas nepieciešami ģenealoģiskai pētniecībai. Tās ir baznīcu grāmatas, revīziju saraksti, tautas skaitīšanas materiāli, pases un vēl daudzi citi dokumenti, kuri var noderēt dzimtas vēstures izzināšanai.

LVVA ir realizējis projektus interneta vidē:

• Muizu reģistrs (Eesti ala mõisate register)
• Pagastu reģists 1866. -1917. gadam (Eestimaa kubermangu valdade register 1866-1917)

Onomastika NET
Igauņu vēsturnieki Aadu Must un Mihkel Kraav ir izveidojuši interneta vietni, ar kuras palīdzību var meklēt uzvārda izcelsmi Igaunijā. Interneta vietnes pamatā ir meklētājs, ar kura palīdzību var atrast vietu, kur ir sastopams uzvārds.

• Uzvārda meklēšana 19. gadsimtā: (interneta saite)
• Uzvārds meklēšana 20. gadsimtā: (interneta saite)

Kā izmantot meklētāju?
Uzvārds meklētājā ir jāraksta Igauņu valodā, kura rakstība iespējams būs līdzīga latviešu valodas rakstībai. Lai būtu garantēti rezultāti var ierakstīt tikai sakni (sk. zemāk kom.), galotnes vietā rakstot simbolu “_”, tad meklētājs atradīs vārdus tikai ar šo sakni. Rezultātā tiks parādīta karte, kurā ietonēti Igaunijas reģioni, no kurienes šis uzvārds ir nācis, bet apakšā būs skatāma tabula, kurā būs parādīts uzvāds vāciskā rakstībā, igauņu rakstībā, kā ari reģioni un vietas.

Reģioni un vietas tabulā ir attēloti kā saites, uz kurām uzklikšķinot atvērsies:

• Uzklikšķinot uz draudzes (Kihelkond), atvērsies saraksts ar muižām (Vald), kuras piederīgas šai draudzei. Šīs muižas ir arī attēlotas kā saites, uz kurāk uzklikšķinot atvērsies uzvārdu saraksts konkrētā muižā.
• Uzklikšķinot uz muižas (Vald), atvērsies uzvārdi, kuri atrodami konkrētā muižā.

Tad kad atrasta vajadzīgā draudze, muiža un uzvārds, tad jau pārējā meklēšana notiek “Saaga” baznīcu grāmatās un revīziju sarakstos.

Komentārs: Meklētājā ierakstītais vārda fragments tiks uztverts kā vārda sakne, nevis kā vārda daļa!!

Šajā krājumā ir apkopotas:

• Livonijas (Vidzeme un Dienvidigaunija), kā arī atsevišķu apriņķu kartes;
• Kurzemes kartes;
• Polijas-Lietuvas valsts kartes;
• Skandināvijas kartes;
• Krievijas kartes;
• Eiropas un Ziemeļeiropas kartes;
• Baltijas jūra.

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu kolekcija.
Šajā krājumā ir apkopotas:

• Eiropas un Skandināvijas kartes, 16. – 18. gadsimts;
• Livonijas kartes, 16., 17. un 18. gadsimts.

Kalifonijas Universitātes digitālā kolekcijā.
Senās eiropas 17.gs kartes no “Blaeu Atlas” atlasa, ietilps arī Livonijas karte.

Tartu Universitāte virtuālā krātuve.
Satur daudzas 16.-18.gs Livonijas (Livonia) un Igaunijas kartes.
Nepieciešamo karti var atrast, ierakstot meklētājā meklējamo vārdu, piem. “Livonia”.

Kartes genealogia.ru vietnē.
Taj skaitā:

• Kurzeme;
• Livonija un Igaunija;
• Vitebskas guberņa.

Igaunijas vēsturnieks Valdo Prausts ir izveidojis ļoti noderīgu informatīvu avotu – Igaunijas muižu portālu( Eesti mõisaportaal). Portālā ir bagātīga datubāze ar Igaunijas vēsturiskajām muižām, to apraktiem, kā arī fotomateriāliem.

Muižas var meklēt pēc kartes vai arī pēc alfabēta, un meklēt var ne tikai pēc mūsdienu nosaukuma, bet arī pēc senākā – vācu nosaukuma. Kartes iedalījums ir: apriņķis, draudze, muiža. Kartē ir arī atzīmētas luterāņu baznīcas ar visām tām iedalītajām muižām. Diemžēl trūkums ir tas, ka nav atzīmētas pareizticīgo baznīcas, kuras Igaunijā arī bija diezgan izplatītas.

Vēl portāla var atrast dažādus aprakstu par muižu veidiem, arhitektūras stiliem u.c. interesantas lietas.

Igaunijas muižu portāls: (saite)

Par publikāciju:
Darba autore raksta par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kuri, tāpat kā citi dokumenti, arī ir noderīgi dzimtas vēstures pētīšanā un izzināšanā. Pie tiem pieder dagerotipi, siluetportreti, fotogrāfijas u.c. portretu tipi. Šie portreti var dot priekšstatu par attēloto personu, un kalpot kā informatīvs avots. Pētījumā aprakstīts par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas nav jaunāki par 1914.gadu.

Tie ir portreti no:

• personīgajiem arhīviem;
• fotogrāfijas pievienotas dažādiem iestāžu dokumentiem;
• fotogrāfijas pievienotas lūgumiem pēc atļaujas braukt ar velosipēdu, motociklu vai automašīnu;
• autovadītāju un motociklistu apliecībām;
• fotogrāfijas pievienotas lūgumam izsniegt ieroča nēsāšanas atļauju;

Daļa no šiem portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ir publicējis interneta arhīvā (datubāzē) “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”. Daļa no portretiem ir ievadīti no Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu rokrakstu nodaļas fondiem (1850 attēli), un otra daļa no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem (1850 attēli), kopā 2900 attēli.

• Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)
• Interneta saite uz “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”: (saite)

Šādus rakstus var atrast 20. un 30. gadu populārākajos laikrakstos “Jaunākās Ziņas”, “Latvijas Kareivis” un “Valdības Vēstnesis”, kā arī citos tālaika laikrakstos.

Šadu iespēju, meklēt rakstos, piedāvā Latvijas nacionālās bibliotēkas izstrādātais projekts “Periodika.lv”. Ierakstot vārdu vai frāzes meklēšanas lodziņā var meklēt informāciju par kādu notikumu vai personu laikrakstos. Diemžēl grūtības sagādā meklēšana laikrakstos, kas ir rakstīti vecajā (gotiskajā) drukā.

Meklētājs piedāvā dažādas meklēšanas iespējas; rezultātu sakārtošana, ka arī iespēju meklēt tikai rakstos, reklāmās, vai arī meklēt tikai attēlus. Tāda veidā rodas iespēja atrast ne tkai teksta, bet arī fotogrāfiskos materiālus.

Laikrakstu pārlūkā ir iestrādātas arī praktiski noderigas funkcijas:

• Teksta atpazīšanas rīks ļauj pārveidot tekstu no attēla uz rediģējamu teksta formātu. Rodas iespēja labot tekstu, izmantot sev vēlamā formātā, vai arī to kvalitatīvi izdrukāt.

• Vēl tiek piedāvāta iespēja lejupielādēt laikrakstu uz datora (PDF formātā), un skatīt to atkārtoti bez interneta pieslēguma nepieciešamības.

Interneta saite: www.periodika.lv
Vecākie laikraksti ir pieejami LNB interneta arhīvā tikai PDF formātā. Tai skaitā arī populārie laikraksti “Rīgas Avīze”, “Dienas Lapa”, un “Jaunākās Ziņas”.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētos laikrakstus PDF formātā var skatīt šeit: data.lnb.lv

Šāds arhīvs rada iespēju meklēt radurakstus ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī ārpus tās. Vēl pirms gadsimtiem Latviju un Dienvidigauniju vienoja teritoriālais iedalījums, tāpēc nereti kāda Rīdzinieka senču saknes aizved piem. uz Saaremaa salas pilsētu Kuresaari (Arensburg), vai arī daudzi Valkas iedzīvotāju senči meklējami Igaunijas dienvidos..

“Saaga” būtiskākie dokumenti ir baznīcu grāmatas; luterāņu un pareizticīgo. Baznīcu grāmatās var atrast dzimušo, laulāto un mirušo reģistrus, kā arī draudžu locekļu sarakstus. Vēl tikpat nozīmīgi dokumenti ir dvēseļu revīzijas un rekrūšu saraksti. Vēl arhīvs piedāvā Vakas grāmatas (Wakenbuchs), kurās tika reģistrētas zemnieku saimniecības utt.

Interneta saite: “Saaga”

2007. gada 4.decembrī tika atklāts arhīvu projekts “Raduraksti”, kas ļauj tiešsaistē iepazīties un pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets. Projektu ir plānots izstrādāt līdz 2010. gadam. 2007. – 2008. gadam ir plānots pabeigt visu konfesiju baznīcu grāmatu izvietošanu internetā, un uzsākt dvēseļu revīziju un krievijas impērijas tautas skaitīšanu dokumentu digitalizēšanu un izvietošanu internetā.

Patreiz digitalizēti un internetā izvietotas ir luterāņu un katoļu draudžu baznīcu grāmatas.

Kopumā tiks digitalizētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas no:

235. fonda, Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas;
7085. fonda, Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas;
232. fonda, Latvijas pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas;
5024. fonda, Latvijas rabinātu metriku grāmatas;
2728. fonda, Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti.

Kā arī revīziju saraksti no:
630. fonda, Kurzemes revīziju saraksti;
199. fonda, Vidzemes revīziju saraksti;
1881. fonda, Latgales revīziju saraksti.

Materiāli par 1895.gada Krievijas tautas skaitīšana Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās ir atrodama 2706. fondā

Interneta saite: “Raduraksti”

Par publikāciju:
Plašs apraksts par dokumentiem, kādi pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un kas ir noderīgi dzimtas vēstures pētījumiem. Kā būtiskākie tiek minēti revīzijas saraksti un baznīcu grāmatas, kā arī pagasta ruļļi. Rakstā tiek norādīti arī konkrētie fondi, kuros šos dokumentus meklēt, kas manāmi atvieglo dzimtas vēstures izzināšanu.

• Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite).

2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja jauns latviešu interneta portāls www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai izveidot profilu ar foto un aprakstu, kā arī saglabāt ģimenes fotoalbumus. Ciltskoku ir iespējams skatīties četrās paaudzēs, vadoties pēc vienas – centrālās personas. Izvēloties citu personu, ciltskoks centrējas uz šo personu, šādā veidā radot iespēju pa ciltskoku pārvietoties, maksimāli izmantojot tā apjomu, kurš var sniegties pat daudzos tūkstošos. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).

Interneta lapas galvenā priekšrocība ir ciltskoku apvienošana, jo šeit izveidotos ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas iespēja veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šāda ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt Tavs labākais draugs izrādīsies radinieks.:)

Portālā tiek uzkrāta personu datubāze no lietotāju izveidotajiem profiliem, kuras apjoms ir mērāms daudzos tūkstošos, bet tuvākajā nākotnē tās apjomi sniegsies miljonos. Šī uzvārdu datubāze ļauj sekmīgi atrast radinieku, ar kuru var apvienot ciltskokus, kā arī dot savu artavu datubāzes augšanā. Pateicoties šādai vienotai datubāzei, nakotnē būs iespējams runāt ne tikai par daudziem ciltskokiem, bet gan visas Latvijas kopīgu ciltskoku.

Interneta portālā ir arī domubiedru diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī veiksmīgi meklēt radurakstus. Bet nākotnē ir paredzamas vēl daudzas interesantas iespējas..

VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar gaidāmo Napoleona uzbrukumu.

VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija saistība ar, jau beigušos, karu.

VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.

Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.

Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.

Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi. Katrā pagastā(muižā) drīkstēja būt katrai dzimtai savs uzvārds, kas arī rada saikni vienas dzimtas pārstāvjiem. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, vai arī pārbraucis uz citām mājām vai pagastu, tad viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.

Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.

Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.

Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.

Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.

Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm sarakstos netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.

Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…

Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.

Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:

Vidzeme – 199. fonds

Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds

Latgale – 1881. fonds

Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.

Meklējot draudzi un muižu Vidzemē …

18gs.(1783.g.) baznīcas Vidzemē var skatīt pēc šīs kartes -
http://www.nlib.ee/html/digi/maps/kaart9.jpg
Apzīmējumi (augšējais kreisais stūris): Guberņas jeb Apriņķa pilsēta, pilsēta, draudzes baznīca, baznīcas filiāle vai kapella.
Kartē ir atzīmētas visas Vidzemes un Livonijas baznīcas līdz 1783.g.

Ļoti detalizētas kartes ir no 1774. gada karšu atlasa. Šajās kartē ir atzīmētas muižas, muižiņas, pilsētas, banīcas un to filiāles, pat dzirnavas.

Rīgas apriņķis (Rigische Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/172.pdf
Ietilpst: Rīgas, Ogres rajoni
p.s. Īpaši interesanti, ka kartē ir redzamas daudzās Rīgas muižiņas un pat Māras(Marijas) dzirnavas.

Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/175.pdf
Ietilpst: Valmieras, Limbažu rajoni

Valkas apriņķis (Walcksche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/173.pdf
Ietilpst: Valkas, Alūksnes, Gulbenes rajoni

Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/174.pdf
Ietilps: Cēsu, Madonas, Gulbenes rajoni

Atlanta apzīmējumi ir Rīgas kartē apakšējā kreisajā stūrī. Būtiskākie: Schloss – Pils, Pfarrkirche – draudzes baznīca, Kapelle od. Filial – Kapella jeb Filiāle, Pfarrhof od. Pastorat – Mācītājmuiža, Guth od.Hof – Muiža, Vichhof od. Hoflage – Neliela muižiņa, Dorf – Ciems, Schenke od. Krug – Krogs, Muhle – Dzirnavas

Kurzemes muižas un baznīcas …

Kurzemes teritorijā ietilpst tagadējie Kurzemes un Zemgales novadi. 1770. gada karte ļoti detalizēti parāda visas Kurzemes muižas, baznīcas un pilsētas.
Kurzeme – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/169.pdf

Apzīmējumi: Grosse Stadt – Liela pilsēta, Kleine Stadt – Maza pilsēta, Grosser Hoff – Muiža, Kleines Hoff, Muižiņa, Kirche – Baznīca, Pastorath – Mācītājmuiža, Krug – Krogs

Avoti: Latvijas nacionālā bibliotēka, www.lnb.lv
Igaunijas Nacionāla bibliotēka, www.nlib.ee

Ciltskoks virtuālajā telpā.

Veidojot ciltskoku uz papīra bieži vien jāsaskaras ar tādu problēmu kā papīra trūkums, jo nav iespējams attēlot uz papīra pilnīgi visu ciltskoku. Kā arī, veidojot tabulu, pastāv iespēja kļūdīties, un tādā veidā rodas svītrojumi, kas vizuāli sabojā visu ciltskoku. Protams, var pārzīmēt vēl un vēl, bet tas prasa daudz pacietības un laika.

Pēdējā laikā ir aktuāli veidot ciltskoku digitāli jeb ar datora palīdzību. Šim nolūkam ir radītas dažnedažādas datorprogrammas, kuras piedāvā iespēju ievadīt datubāzē personu datus, gadskaitļus, fotogrāfijas, un pēc tam izmantojot dažādas operācijas ļauj šos datus skatīt dažādās tabulās(senču un pēcteču), laika līnijās, fotogrāfiju galerijās. Ārzemēs šadu programmu izmantošana ir kļuvusi pietiekami populāra, ka ir pat izveidots universāls datu faila formāts(*.ged), kas ļauj importēt un eksportēt ciltskoka datus, un pārvietot tos starp dažādām savstarpēji nesaistītām programmām.

Otrs veids, kā saglabāt ciltskoku, ir internets. Ciltskoka izveidošana internetā daudz neatšķiras no ciltskoka veidošanas ar datorprogrammas palīdzību, bet tai ir viena būtiska atšķirība. Ciltskoks veidots internetā ir pieejams no jebkuras pasaules vietas, un tas dod iespēju dalīties dzimtas vēsturē ar radiem, kas dzīvo ārzemēs. Protams šīs interneta lapas “sadarbojas” arī ar datorprogrammām, un dod iespēju eksportēt un importēt failus… *.ged formātā. Protams, kaut arī šajās programmās ir iespēja pierakstīt visu ciltskoku ne reizi nepārtraucot saiti, tomēr vēl joprojām nav iespējams attēlot visu ciltskoku pilnībā. Tāda iespēja varbūt būs tikai nākotnes tehnoloģijās, jo lai attēlotu visu ciltskoku pilnībā, ir jāveido programma, kas konstruē ciltskoku 3 dimensijās. Teorētiski – tas ir iespējams, bet šāda tehnoloģijas izstrāde ir ļoti sarežģīta.

Ciltskoks.lv
Ja pasaulē datorprogrammu un interneta lapu(portālu), kur var veidot ciltskoku ir daudz, tad Latvijā tādu praktiski vispār nav. Šur tur Latvijā tika manītas ārvalstīs izstrādātas datorprogrammas, kuras tika latviskotas, kā arī vēl pirms gada pastāvēja pirmā interneta lapa, kur varēja izveidot ciltskoku internetā, diemžēl dažādu iemeslu dēļ šī lapa beidza pastāvēt.

2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja latviešu interneta lapa www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai pievienot profila bildi, kā arī veidot galerijas un biogrāfiskos aprakstus. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).

Šai interneta lapai ir priekšrocība, atšķirībā no citām ciltskoka veidošanas lapām. Šeit izveidoto ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šādi ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt labākais draugs izrādīsies radinieks.:)

Ciltskoku apvienošanai ir viens priekšnosacījums – apvienojot kokus ģimenes locekļi nedrīkst dublēties. Visveiksmīgākais variants ir, pa tiešo, piem. caur e-pastu, uzaicināt radinieku, tādā veidā jau sākotnēji izvairoties no problēmām.

Interneta lapā ir arī diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī meklēt radurakstus.

Projekti “Raduraksti” un “Saaga” un citi seno dokumentu resursi internetā.
Š.g. 3. decembrī tika atklāts Latvijas Valsts vēstures arhīva projekts “Raduraksti”, kurš radīs iespēju pētīt dzimtas vēsturi ne tikai atrodoties arhīva telpās, bet arī no mājām, un pat citām valstīm. Projekta ietvaros tiks galvenokārt ieskenētas un izvietotas baznīcu grāmatas, dvēseļu revīzijas, kā arī citi dokumenti, kas nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai. Pagaidām “Radurakstu” virtuālajā bibliotēkā ir pieejamas baznīcas grāmatas no Kurzemes(arī Zemgales) draudzēm, tuvākajā laikā būs pieejamas baz. grāmatas no Vidzemes draudzēm, un arī dvēseļu revīzijas.

Projekts “Saaga” ir Igauņu radurakstu projekts. No visām baltijas valstīm, Igauņi pirmie aizsāka baznīcu grāmatu virtuālo arhivēšanu, otrie aiz viņiem tagad ir Latvieši, bet tuvākajā nakotnē šāda veida projekts tiek gatavots arī Lietuvas arhīvos. Projekts “Saaga” noteikti varētu būt noderīgs arī latviešiem, jo daudziem saknes varētu aizvest arī līdz Igaunijai. “Saaga” nesen ir arī parādījusies 2. versija, kas no pirmās atšķiras tehniski. Resp., otrajā versijā attēli no baz.gr. ielādējas pa daļām un ir vairāk optimizēti, kas rod iespēju ātrākam internetam.
www.lvva-raduraksti.lv
www.eha.ee/saaga

Fotodokumenti internetā.
Internetā ir izveidots LVVA un LNB kopējs projekts “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A: Portreti”, kur datubāzē var atrast 2900 portretus un fotogrāfijas. Kā arī vēl viens interneta resurss ir Akadēmiskās Bibliotēkas virtuālā datubāze, kur var fotogrāfijas gan ar sabiedrībā atpazīstamām vēsturiskām personām, kā arī nepazīstamām personām.

Pases un mājasgrāmatas (1919.g. – 1944.g.)
Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir pieejams plašs pašu arhīvs, un pilnīgākais no tiem ir Rīgas pašu arhīvs. Rīgas prefektūras pases ir pieejamas 2996 fondā. Arhīvā glabājas ap 45 000 pasu, kā ari pie pasēm var atrast arī citus dokumentus, kā laulības apliecības, dzimšanas apliecības u.c. Citur Latvijā dzīvjošo pases var atrast LVVA 2258. fondā.

Pasēs var atrast Dzimšanas vietu, datumu. Informāciju par darbavietu, konfesiju, laulāto, kā arī informācija par bērniem. Pārvietojoties uz citu dzīvesvietu vai pagastu, bija arī ieraksts par jauno dzīvesvietu, kā arī par esošo dzīvesvietu. Izmantojot pases datus par dzīvesvietu, informāciju var meklēt arī mājasgrāmatās.

Mājas grāmatās var atrast visas ģimenes sastāvu, kā arī par katru ir ieraksts par dzimšanas vietu un datumu. Kā arī informācija par iepriekšējo dzīvesvietu, un aizbraukšanas gadījumā par jauno dzīvesvietu. Rīgas māju grāmatas var atrast 2942. fondā, bet pārējo Latvijas pilsētu, ciemu mājasgrāmatas var atrast LVVA 2110.fondā.

Tautas skaitīšana(1935.g., 1941.g.)
Pēdējā tautas skaitīšana pirms 2.p.k. notika 1935.gadā, bet nākamā jau Vācu okupācijas laikā – 1941.gadā. Šos materiālus var atrast 1308. fondā. Bet 2046. fondā var atrast 1935. gadā sastādīto iedzīvotāju kartotēku, kas sakārtota pēc alfabēta.

Dvēseļu revīzijas un pirmie uzvārdi. (1782.g. – 1858.g.)
Būtisks dzimtas pētīšanas dokumentu avots ir dvēseļu revīzijas jeb tautas skaitīšana, Pavisam visā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no 1718. – 1858.gadam. Vidzemē dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1782.gadu jeb IV dvēseļu revīziju. Bet Kurzemē(arī Zemgalē), līdz ar pievienošanu Krievijas impērijai, dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1797./1798.gadu, jeb V rdv. revīziju. Vidzemē V dv. revīzija notika 1795.gadā.
VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar Napoleona iespējamo uzbrukumu. VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija sakars ar, jau beigušos, karu.
VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.
Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.
Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.

Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi, jo dzimtsbūšanas atcelšana bija notikusi tikai nedaudz agrāk, tāpēc daudzi nebija vēl pametuši savu pagastu. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis savu dzīvi citās mājās vai pagastā, viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.
Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.

Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.
Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.

Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.

Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.

Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…

Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.

Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:
Vidzeme – 199. fonds
Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds
Latgale – 1881. fonds

Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.

Ģimeņu saraksti pagastu valžu fondos (1875.g., 1897.g.)
Pagastu valdes fondos(1817.g. – 1946.g.g ) ir dažādi dokumenti, iedzīvotāju un ģimeņu saraksti, tiesu fondi u.c. dokumenti, kas var noderēt dzimtas vēstures pētīšanai. Būtiskākie no tiem ir – Saimes reģistrs(1875.g.) un Pagasta rullis(1897.g.), kuri savā ziņā aizstāj dvēseļu revīzijas. Tajos tāpat kā revīzijās katrai ģimenei ir numurs, kā arī ir norādīts vecums no pēdējās dvēseļu revīzijas un tekošajā reģistrā(Saimes reģ.) un arī dzimšanas gads(gan Saimes reģ., gan Pag.rullī).

Pagastu valdes fonds – 2133. fonds

Baznīcu grāmatas.(16.gs – 20.gs.)
Galvenie baznīcu grāmatu avoti ir Kristīto(un dzimušo) saraksti, laulāto un mirušo saraksti. Kā arī ir vēl dievgaldnieku un iesvētīto saraksti, u.c. baznīcu dokumenti. Kā arī tika Metrikas, kurās bija dzimušo, laulāto un mirušo saraksti par konkrēto gadu. Parasti, līdz 19.gs. beigām baznīcu grāmatas ir Vācu valodā, bet vēlākās Krievu valodā. Bet dažreiz var arī ieraudzīt ne tikai atsevišķus vārdus, bet pat veselas baznīcas grāmatas latviešu valodā!!

Dzimušo(Geboren und Getaufen) sarakstos ir atzīmēts dzimušā bērna dzimšanas un kristību datums un laiks. Kā arī abu vecāku(Vater, Mutter) vārds un sabiedriskais stāvoklis, tēva(dažreiz arī mātes) uzvārds, kā arī kūmas(Taufzeuge).

Laulāto sarakstā laulību datums un abu laulāto Vārds, Uzvārds, kā arī dažreiz ir konkrētāka informācija par katru cilvēku(Abi vecāki, dzimšanas vieta un datums utt.)

Mirušo sarakstos ir ieraksti par miršanas un apbedīšanas datumu, kā arī mirušās personas kādu tuvinieku. Tad seko dzimšanas vieta un vecums, nāves iemesls.

Arhīvā ir pieejamas baznīcu grāmatas no 16.gs., un pārsvarā līdz 1905.gadam.
Luterāņu draudzes – 353. fonds, kā arī dažādos fondos ir pieejamas Rīgas draudžu grāmatas
Pareizticīgo draudzes – 232. fonds
Katoļu draudzes – …

Pētot revīzijas sarakstus un baznīcas grāmatas, ir jāņem vērā, ka tās pārsvarā ir rakstītas Vācu valodā. Bet tomēr Vācu valodas nezināšana nenozīmē, ka nav iespējams meklēt senčus.
Lai pētītu ierakstus der zināt tikai dažus palīgvārdus(kuri nereti bija arī saīsināti):
Vater – tēvs; Mutter – māte; Schwester – māsa; Bruder – brālis; Tochter – meita; Sohn – dēls; Taufzeuge, Paten, Gevater(Tfz,P,Gev) – kūmas; Wirth(W,Wth) – saimnieks; Wirthin(Wtn, Wn) – saimniece; Knecht(Kn, K) – kalps; Magd(M) – neprecējusies kalpone, meita; Weib(Wb) – sieve, parasti kalpa sieva; Wittwer, Wittiber(Wttr, Wr) – atraitnis; Wittwe, Wittibe(Wte, Wtb) – atraitne; Monate, Yahre, Woche, Tage(M, Y, W, T) – mēneši, gadi, nedēļas, dienas.

Bet Vācu valodas zināšanas rada iespēju lasīt dažādas piezīmes, pagastu vēsturi revīziju sarakstos u.c. noderīgas pierakstus.

Fotogrāfijas
LVVA ir sastopamas fotogrāfijas personu arhīvos, organizāciju un korporāciju arhīvos.
Vēl fotogrāfijas var atrast Rīgas iecirkņa mācītāju albums, kas sastādīts 19.gs. 90. gados., kur ir sastopamas gandrīz 80 fotogrāfijas.
Vēl fotogrāfijas var atrast pievienotas pie dažādiem iestāžu lietišķajiem dokumentiem(iesniegumiem, atļaujām, apliecībām). Sākot ar 1905.g. četra fotogrāfijas vajadzēja pievienot Rīgas Politehniskā institūta uzņemšanas iesniegumam. Arhīva datubāzē ir gandrīz 300 portretu. No 1906.gada fotogrāfija bija jāpievieno iesniegumam, lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju. Datubāzē pieejamas ap 750 iesniegumu ar fotogrāfijām. Vēl fotogrāfijas bija vajadzīgas, lai saņemtu velosipēda, motocikla vai automašīnas vadīšanas atļauju, kā arī autovadītāja apliecībai.
Vairāk lasīt žurnālā “Latvijas arhīvi” 2006 – 3

Kā jau iepriekš tekstā minēju, ļoti nozīmīgs foto avots ir Latvijas republikas laikā izdotās pases(1919.g.-1940.g.). Pie vienas lietas var arī atrast vairākas fotogrāfijas, kas ir pievienotas dažādiem dokumentiem.

Internetā ir izveidots LVVA un LNB kopējs projekts “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A: Portreti”
Vēlviens interneta resurss ir Akadēmiskās Bibliotēkas virtuālā datubāze, kur var sastapt gan sabiedrībā atpazīstamas vēsturiskas personas, kā arī nepazīstamas personas.

Vēl varētu piebilst, ka Rīgā ir arī Kinofotofono dokumentu arhīvs, kur arī var interesēties par fotodokumentiem.

Noderīgas interneta saites
www.lvva-raduraksti.lv
www.eha.ee/saaga
www.ciltskoks.lv
www.lnb.lv
www.acadlib.lv
www.roots-saknes.lv
http://195.13.172.7/ – Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs
www.LatviansOnline.com – forums par ģenealoģijas tēmu

Atsauces
B.Martuzāns par dzimtas vēstures pētīšanu: www.roots-saknes.lv
“Latvijas arhīvi” žurnāls 2006 – 3, P. Pētersone “Portreti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”
“Latvijas arhīvi” žurnāls 2007 – 1, V. Kvaskova “Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā”
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas elektroniskā datubāze: www.lnb.lv
Diskusiju grupu materiāli: www.ciltskoks.lv