Feeds:
Posts
Comments

Igaunijas muižas

Meklējot radus, saknes nereti aizved līdz Igaunijas teritorijai, kam par iemeslu ir teritoriālā saikne vēl nesenā pagātnē. Livonija bija viena valsts, kas sastāvēja no Vidzemes un Igaunijas dienvidiem, un bija iedalīta apriņķos, draudzēs un muižās(pagastos). Kaut arī dzimtzemnieki nedrīkstēja pamest savas muižas teritoriju un bija piesaistīti vienai muižai un draudzei, tomēr pēc zemnieku brīvlaišanas(19.gs vidus) tie varēja brīvi pārvietoties no viena pagasta (draudzes vai apriņķa) uz otru, no laukiem uz pilsētām. Dodoties uz labākiem medību laukiem, piem. daudzi sāmsalieši izvēlējās Rīgu, vai arī daudzi Ziemeļlatvijas iedzīvotāji pārceļoja uz Igaunijas pilsētām, kurās varēja iegūt lielāku rīcības brīvību, nekā pie muižkunga.

Igaunijas vēsturnieks Valdo Prausts ir izveidojis ļoti noderīgu informatīvu avotu – Igaunijas muižu portālu( Eesti mõisaportaal). Portālā ir bagātīga datubāze ar Igaunijas vēsturiskajām muižām, to apraktiem, kā arī fotomateriāliem.

Muižas var meklēt pēc kartes vai arī pēc alfabēta, un meklēt var ne tikai pēc mūsdienu nosaukuma, bet arī pēc senākā – vācu nosaukuma. Kartes iedalījums ir: apriņķis, draudze, muiža. Kartē ir arī atzīmētas luterāņu baznīcas ar visām tām iedalītajām muižām. Diemžēl trūkums ir tas, ka nav atzīmētas pareizticīgo baznīcas, kuras Igaunijā arī bija diezgan izplatītas.

Vēl portāla var atrast dažādus aprakstu par muižu veidiem, arhitektūras stiliem u.c. interesantas lietas.

Igaunijas muižu portāls: (saite)

Advertisements

Pārsla Pētersone, “Portreti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2006. 3.

Par publikāciju:
Darba autore raksta par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kuri, tāpat kā citi dokumenti, arī ir noderīgi dzimtas vēstures pētīšanā un izzināšanā. Pie tiem pieder dagerotipi, siluetportreti, fotogrāfijas u.c. portretu tipi. Šie portreti var dot priekšstatu par attēloto personu, un kalpot kā informatīvs avots. Pētījumā aprakstīts par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas nav jaunāki par 1914.gadu.

Tie ir portreti no:

  • personīgajiem arhīviem;
  • fotogrāfijas pievienotas dažādiem iestāžu dokumentiem;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumiem pēc atļaujas braukt ar velosipēdu, motociklu vai automašīnu;
  • autovadītāju un motociklistu apliecībām;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumam izsniegt ieroča nēsāšanas atļauju;

Daļa no šiem portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ir publicējis interneta arhīvā (datubāzē) “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”. Daļa no portretiem ir ievadīti no Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu rokrakstu nodaļas fondiem (1850 attēli), un otra daļa no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem (1850 attēli), kopā 2900 attēli.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)
  • Interneta saite uz “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”: (saite)

Ļoti daudziem vecāki un vecvecāki bijuši sabiedrībā atpazīstami, un varbūt ne tik ļoti atpazīstami cilvēki, par kuriem iespējams pirmskara periodikā var atrast kādu rindiņu, vai pat veselus biogrāfiskus rakstus, kas var palīdzēt dzimtas pagātnes izzināšanā.

Šādus rakstus var atrast 20. un 30. gadu populārākajos laikrakstos “Jaunākās Ziņas”, “Latvijas Kareivis” un “Valdības Vēstnesis”, kā arī citos tālaika laikrakstos.

Šadu iespēju, meklēt rakstos, piedāvā Latvijas nacionālās bibliotēkas izstrādātais projekts “Periodika.lv”. Ierakstot vārdu vai frāzes meklēšanas lodziņā var meklēt informāciju par kādu notikumu vai personu laikrakstos. Diemžēl grūtības sagādā meklēšana laikrakstos, kas ir rakstīti vecajā (gotiskajā) drukā.

Meklētājs piedāvā dažādas meklēšanas iespējas; rezultātu sakārtošana, ka arī iespēju meklēt tikai rakstos, reklāmās, vai arī meklēt tikai attēlus. Tāda veidā rodas iespēja atrast ne tkai teksta, bet arī fotogrāfiskos materiālus.

Laikrakstu pārlūkā ir iestrādātas arī praktiski noderigas funkcijas:

  • Teksta atpazīšanas rīks ļauj pārveidot tekstu no attēla uz rediģējamu teksta formātu. Rodas iespēja labot tekstu, izmantot sev vēlamā formātā, vai arī to kvalitatīvi izdrukāt.
  • Vēl tiek piedāvāta iespēja lejupielādēt laikrakstu uz datora (PDF formātā), un skatīt to atkārtoti bez interneta pieslēguma nepieciešamības.

Interneta saite: www.periodika.lv
Vecākie laikraksti ir pieejami LNB interneta arhīvā tikai PDF formātā. Tai skaitā arī populārie laikraksti “Rīgas Avīze”, “Dienas Lapa”, un “Jaunākās Ziņas”.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētos laikrakstus PDF formātā var skatīt šeit: data.lnb.lv

2005. gada maijā tika atklāts Igaunijas arhīvu projekts “Saaga”, kurā ir digitalizēti arhīvu dokumenti, kas ir nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai Igaunijas teritorijā. Projekta ietvaros digitalizēti vairāk nekā 3 miljoni attēlu (no mikrofilmām), un vēl joprojām notiek digitalizācija, vidēji 3000 attēlu dienā.

Šāds arhīvs rada iespēju meklēt radurakstus ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī ārpus tās. Vēl pirms gadsimtiem Latviju un Dienvidigauniju vienoja teritoriālais iedalījums, tāpēc nereti kāda Rīdzinieka senču saknes aizved piem. uz Saaremaa salas pilsētu Kuresaari (Arensburg), vai arī daudzi Valkas iedzīvotāju senči meklējami Igaunijas dienvidos..

“Saaga” būtiskākie dokumenti ir baznīcu grāmatas; luterāņu un pareizticīgo. Baznīcu grāmatās var atrast dzimušo, laulāto un mirušo reģistrus, kā arī draudžu locekļu sarakstus. Vēl tikpat nozīmīgi dokumenti ir dvēseļu revīzijas un rekrūšu saraksti. Vēl arhīvs piedāvā Vakas grāmatas (Wakenbuchs), kurās tika reģistrētas zemnieku saimniecības utt.

Interneta saite: “Saaga”

2007. gada 4.decembrī tika atklāts arhīvu projekts “Raduraksti”, kas ļauj tiešsaistē iepazīties un pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets. Projektu ir plānots izstrādāt līdz 2010. gadam. 2007. – 2008. gadam ir plānots pabeigt visu konfesiju baznīcu grāmatu izvietošanu internetā, un uzsākt dvēseļu revīziju un krievijas impērijas tautas skaitīšanu dokumentu digitalizēšanu un izvietošanu internetā.

Patreiz digitalizēti un internetā izvietotas ir luterāņu un katoļu draudžu baznīcu grāmatas.

Kopumā tiks digitalizētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas no:

235. fonda, Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas;
7085. fonda, Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas;
232. fonda, Latvijas pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas;
5024. fonda, Latvijas rabinātu metriku grāmatas;
2728. fonda, Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti.

Kā arī revīziju saraksti no:
630. fonda, Kurzemes revīziju saraksti;
199. fonda, Vidzemes revīziju saraksti;
1881. fonda, Latgales revīziju saraksti.

Materiāli par 1895.gada Krievijas tautas skaitīšana Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās ir atrodama 2706. fondā

Interneta saite: “Raduraksti”

Valda Kvaskova, “Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā”
publicēts žurnāla “Latvijas arhīvi” 2007. 1.

Par publikāciju:
Plašs apraksts par dokumentiem, kādi pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un kas ir noderīgi dzimtas vēstures pētījumiem. Kā būtiskākie tiek minēti revīzijas saraksti un baznīcu grāmatas, kā arī pagasta ruļļi. Rakstā tiek norādīti arī konkrētie fondi, kuros šos dokumentus meklēt, kas manāmi atvieglo dzimtas vēstures izzināšanu.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite).

Ja pasaulē datorprogrammu un interneta lapu(portālu), kur var veidot ciltskoku ir daudz, tad Latvijā tādu praktiski vispār nav. Šur tur ir manītas ārvalstīs izstrādātas datorprogrammas, kuras ir latviskotas, kā arī vēl pirms kāda laika pastāvēja pirmā interneta lapa, kur varēja izveidot ciltskoku internetā, diemžēl nezināmu iemeslu dēļ šī lapa beidza pastāvēt.

2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja jauns latviešu interneta portāls http://www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai izveidot profilu ar foto un aprakstu, kā arī saglabāt ģimenes fotoalbumus. Ciltskoku ir iespējams skatīties četrās paaudzēs, vadoties pēc vienas – centrālās personas. Izvēloties citu personu, ciltskoks centrējas uz šo personu, šādā veidā radot iespēju pa ciltskoku pārvietoties, maksimāli izmantojot tā apjomu, kurš var sniegties pat daudzos tūkstošos. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).

Interneta lapas galvenā priekšrocība ir ciltskoku apvienošana, jo šeit izveidotos ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas iespēja veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šāda ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt Tavs labākais draugs izrādīsies radinieks.:)

Portālā tiek uzkrāta personu datubāze no lietotāju izveidotajiem profiliem, kuras apjoms ir mērāms daudzos tūkstošos, bet tuvākajā nākotnē tās apjomi sniegsies miljonos. Šī uzvārdu datubāze ļauj sekmīgi atrast radinieku, ar kuru var apvienot ciltskokus, kā arī dot savu artavu datubāzes augšanā. Pateicoties šādai vienotai datubāzei, nakotnē būs iespējams runāt ne tikai par daudziem ciltskokiem, bet gan visas Latvijas kopīgu ciltskoku.

Interneta portālā ir arī domubiedru diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī veiksmīgi meklēt radurakstus. Bet nākotnē ir paredzamas vēl daudzas interesantas iespējas..