Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘Ciltskoks’

Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (Charles Wetherell), Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2003. 3.

Par publikāciju
Raksts par pirmo uzvārdu nepieciešamību un došanu Baltijas valstu guberņās, pēc dzimtsbūšanas atcelšanas 1819.gadā. Rakstā ir veikts arī pētījums Piņķu muižas dokumentos, pēc kā noteikti galvenie uzvārda izcelsmes veidi.

Saturs

  • Pirms uzvārdiem,
  • Ģimenes identitātes transformâcija: 1819. gada zemnieku likums,
  • Uzvārdu pieplūdums: Piņķu muiža 1833–1850,
  • Uzvārdi, dokumentu saglabāšana un ģimenes identitāte.

Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)

Advertisements

Read Full Post »

Pirmie uzvārdi
Paši pirmie uzvārdi būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pirmais uzvārds, ir neiespējami. Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. gan toreiz, gan tagad uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās, personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.

Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.

Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.

Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.

Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.

Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

  • Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
  • Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
  • Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
  • Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
  • Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
  • Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
  • Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
  • Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
  • u.c. izcelsme.

Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.

Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.

Erny 28.08.2008

Read Full Post »

Meklētāji, ar kuru palīdzību var meklēt muižas vai pagastus pēc vāciskā nosaukumu var igauņu nosaukuma. Var arī atlasīt konkrētās draudzes vai apriņķa muižas.

Read Full Post »

Meklējot senčus, dzimtas saknes var aizvest līdz Igaunijas teritorijai, kas var apgrūtināt turpmāko radurakstu meklēšanu, tāpēc ir derīgi zināt, kurā konkrētā valsts reģionā meklēt šīs saknes..

Onomastika NET
Igauņu vēsturnieki Aadu Must un Mihkel Kraav ir izveidojuši interneta vietni, ar kuras palīdzību var meklēt uzvārda izcelsmi Igaunijā. Interneta vietnes pamatā ir meklētājs, ar kura palīdzību var atrast vietu, kur ir sastopams uzvārds.

Kā izmantot meklētāju?
Uzvārds meklētājā ir jāraksta Igauņu valodā, kura rakstība iespējams būs līdzīga latviešu valodas rakstībai. Lai būtu garantēti rezultāti var ierakstīt tikai sakni (sk. zemāk kom.), galotnes vietā rakstot simbolu “_”, tad meklētājs atradīs vārdus tikai ar šo sakni. Rezultātā tiks parādīta karte, kurā ietonēti Igaunijas reģioni, no kurienes šis uzvārds ir nācis, bet apakšā būs skatāma tabula, kurā būs parādīts uzvāds vāciskā rakstībā, igauņu rakstībā, kā ari reģioni un vietas.

Reģioni un vietas tabulā ir attēloti kā saites, uz kurām uzklikšķinot atvērsies:

  • Uzklikšķinot uz draudzes (Kihelkond), atvērsies saraksts ar muižām (Vald), kuras piederīgas šai draudzei. Šīs muižas ir arī attēlotas kā saites, uz kurāk uzklikšķinot atvērsies uzvārdu saraksts konkrētā muižā.
  • Uzklikšķinot uz muižas (Vald), atvērsies uzvārdi, kuri atrodami konkrētā muižā.

Tad kad atrasta vajadzīgā draudze, muiža un uzvārds, tad jau pārējā meklēšana notiek “Saaga” baznīcu grāmatās un revīziju sarakstos.

Komentārs: Meklētājā ierakstītais vārda fragments tiks uztverts kā vārda sakne, nevis kā vārda daļa!!

Read Full Post »

Latviajas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu krājums.
LNB interneta krātuvē ir apkopotas 16.-18. gadsimtu kartes no bibliotēkas Reto rokrakstu un Kartogrāfijas nodaļu arhīviem.

Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Livonijas (Vidzeme un Dienvidigaunija), kā arī atsevišķu apriņķu kartes;
  • Kurzemes kartes;
  • Polijas-Lietuvas valsts kartes;
  • Skandināvijas kartes;
  • Krievijas kartes;
  • Eiropas un Ziemeļeiropas kartes;
  • Baltijas jūra.

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu kolekcija.
Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Eiropas un Skandināvijas kartes, 16. – 18. gadsimts;
  • Livonijas kartes, 16., 17. un 18. gadsimts.

Kalifonijas Universitātes digitālā kolekcijā.
Senās eiropas 17.gs kartes no “Blaeu Atlas” atlasa, ietilps arī Livonijas karte.

Tartu Universitāte virtuālā krātuve.
Satur daudzas 16.-18.gs Livonijas (Livonia) un Igaunijas kartes.
Nepieciešamo karti var atrast, ierakstot meklētājā meklējamo vārdu, piem. “Livonia”.

Kartes genealogia.ru vietnē.
Taj skaitā:

Read Full Post »

Meklējot radus, saknes nereti aizved līdz Igaunijas teritorijai, kam par iemeslu ir teritoriālā saikne vēl nesenā pagātnē. Livonija bija viena valsts, kas sastāvēja no Vidzemes un Igaunijas dienvidiem, un bija iedalīta apriņķos, draudzēs un muižās(pagastos). Kaut arī dzimtzemnieki nedrīkstēja pamest savas muižas teritoriju un bija piesaistīti vienai muižai un draudzei, tomēr pēc zemnieku brīvlaišanas(19.gs vidus) tie varēja brīvi pārvietoties no viena pagasta (draudzes vai apriņķa) uz otru, no laukiem uz pilsētām. Dodoties uz labākiem medību laukiem, piem. daudzi sāmsalieši izvēlējās Rīgu, vai arī daudzi Ziemeļlatvijas iedzīvotāji pārceļoja uz Igaunijas pilsētām, kurās varēja iegūt lielāku rīcības brīvību, nekā pie muižkunga.

Igaunijas vēsturnieks Valdo Prausts ir izveidojis ļoti noderīgu informatīvu avotu – Igaunijas muižu portālu( Eesti mõisaportaal). Portālā ir bagātīga datubāze ar Igaunijas vēsturiskajām muižām, to apraktiem, kā arī fotomateriāliem.

Muižas var meklēt pēc kartes vai arī pēc alfabēta, un meklēt var ne tikai pēc mūsdienu nosaukuma, bet arī pēc senākā – vācu nosaukuma. Kartes iedalījums ir: apriņķis, draudze, muiža. Kartē ir arī atzīmētas luterāņu baznīcas ar visām tām iedalītajām muižām. Diemžēl trūkums ir tas, ka nav atzīmētas pareizticīgo baznīcas, kuras Igaunijā arī bija diezgan izplatītas.

Vēl portāla var atrast dažādus aprakstu par muižu veidiem, arhitektūras stiliem u.c. interesantas lietas.

Igaunijas muižu portāls: (saite)

Read Full Post »

Pārsla Pētersone, “Portreti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2006. 3.

Par publikāciju:
Darba autore raksta par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kuri, tāpat kā citi dokumenti, arī ir noderīgi dzimtas vēstures pētīšanā un izzināšanā. Pie tiem pieder dagerotipi, siluetportreti, fotogrāfijas u.c. portretu tipi. Šie portreti var dot priekšstatu par attēloto personu, un kalpot kā informatīvs avots. Pētījumā aprakstīts par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas nav jaunāki par 1914.gadu.

Tie ir portreti no:

  • personīgajiem arhīviem;
  • fotogrāfijas pievienotas dažādiem iestāžu dokumentiem;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumiem pēc atļaujas braukt ar velosipēdu, motociklu vai automašīnu;
  • autovadītāju un motociklistu apliecībām;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumam izsniegt ieroča nēsāšanas atļauju;

Daļa no šiem portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ir publicējis interneta arhīvā (datubāzē) “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”. Daļa no portretiem ir ievadīti no Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu rokrakstu nodaļas fondiem (1850 attēli), un otra daļa no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem (1850 attēli), kopā 2900 attēli.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)
  • Interneta saite uz “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”: (saite)

Read Full Post »

Older Posts »