Ciltskoks virtuālajā telpā.
Veidojot ciltskoku uz papīra bieži vien jāsaskaras ar tādu problēmu kā papīra trūkums, jo nav iespējams attēlot uz papīra pilnīgi visu ciltskoku. Kā arī, veidojot tabulu, pastāv iespēja kļūdīties, un tādā veidā rodas svītrojumi, kas vizuāli sabojā visu ciltskoku. Protams, var pārzīmēt vēl un vēl, bet tas prasa daudz pacietības un laika.
Pēdējā laikā ir aktuāli veidot ciltskoku digitāli jeb ar datora palīdzību. Šim nolūkam ir radītas dažnedažādas datorprogrammas, kuras piedāvā iespēju ievadīt datubāzē personu datus, gadskaitļus, fotogrāfijas, un pēc tam izmantojot dažādas operācijas ļauj šos datus skatīt dažādās tabulās(senču un pēcteču), laika līnijās, fotogrāfiju galerijās. Ārzemēs šadu programmu izmantošana ir kļuvusi pietiekami populāra, ka ir pat izveidots universāls datu faila formāts(*.ged), kas ļauj importēt un eksportēt ciltskoka datus, un pārvietot tos starp dažādām savstarpēji nesaistītām programmām.
Otrs veids, kā saglabāt ciltskoku, ir internets. Ciltskoka izveidošana internetā daudz neatšķiras no ciltskoka veidošanas ar datorprogrammas palīdzību, bet tai ir viena būtiska atšķirība. Ciltskoks veidots internetā ir pieejams no jebkuras pasaules vietas, un tas dod iespēju dalīties dzimtas vēsturē ar radiem, kas dzīvo ārzemēs. Protams šīs interneta lapas “sadarbojas” arī ar datorprogrammām, un dod iespēju eksportēt un importēt failus… *.ged formātā. Protams, kaut arī šajās programmās ir iespēja pierakstīt visu ciltskoku ne reizi nepārtraucot saiti, tomēr vēl joprojām nav iespējams attēlot visu ciltskoku pilnībā. Tāda iespēja varbūt būs tikai nākotnes tehnoloģijās, jo lai attēlotu visu ciltskoku pilnībā, ir jāveido programma, kas konstruē ciltskoku 3 dimensijās. Teorētiski – tas ir iespējams, bet šāda tehnoloģijas izstrāde ir ļoti sarežģīta.
Ciltskoks.lv
Ja pasaulē datorprogrammu un interneta lapu(portālu), kur var veidot ciltskoku ir daudz, tad Latvijā tādu praktiski vispār nav. Šur tur Latvijā tika manītas ārvalstīs izstrādātas datorprogrammas, kuras tika latviskotas, kā arī vēl pirms gada pastāvēja pirmā interneta lapa, kur varēja izveidot ciltskoku internetā, diemžēl dažādu iemeslu dēļ šī lapa beidza pastāvēt.
2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja latviešu interneta lapa www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai pievienot profila bildi, kā arī veidot galerijas un biogrāfiskos aprakstus. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).
Šai interneta lapai ir priekšrocība, atšķirībā no citām ciltskoka veidošanas lapām. Šeit izveidoto ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šādi ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt labākais draugs izrādīsies radinieks.:)
Ciltskoku apvienošanai ir viens priekšnosacījums – apvienojot kokus ģimenes locekļi nedrīkst dublēties. Visveiksmīgākais variants ir, pa tiešo, piem. caur e-pastu, uzaicināt radinieku, tādā veidā jau sākotnēji izvairoties no problēmām.
Interneta lapā ir arī diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī meklēt radurakstus.
Projekti “Raduraksti” un “Saaga” un citi seno dokumentu resursi internetā.
Š.g. 3. decembrī tika atklāts Latvijas Valsts vēstures arhīva projekts “Raduraksti”, kurš radīs iespēju pētīt dzimtas vēsturi ne tikai atrodoties arhīva telpās, bet arī no mājām, un pat citām valstīm. Projekta ietvaros tiks galvenokārt ieskenētas un izvietotas baznīcu grāmatas, dvēseļu revīzijas, kā arī citi dokumenti, kas nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai. Pagaidām “Radurakstu” virtuālajā bibliotēkā ir pieejamas baznīcas grāmatas no Kurzemes(arī Zemgales) draudzēm, tuvākajā laikā būs pieejamas baz. grāmatas no Vidzemes draudzēm, un arī dvēseļu revīzijas.
Projekts “Saaga” ir Igauņu radurakstu projekts. No visām baltijas valstīm, Igauņi pirmie aizsāka baznīcu grāmatu virtuālo arhivēšanu, otrie aiz viņiem tagad ir Latvieši, bet tuvākajā nakotnē šāda veida projekts tiek gatavots arī Lietuvas arhīvos. Projekts “Saaga” noteikti varētu būt noderīgs arī latviešiem, jo daudziem saknes varētu aizvest arī līdz Igaunijai. “Saaga” nesen ir arī parādījusies 2. versija, kas no pirmās atšķiras tehniski. Resp., otrajā versijā attēli no baz.gr. ielādējas pa daļām un ir vairāk optimizēti, kas rod iespēju ātrākam internetam.
www.lvva-raduraksti.lv
www.eha.ee/saaga
Fotodokumenti internetā.
Internetā ir izveidots LVVA un LNB kopējs projekts “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A: Portreti”, kur datubāzē var atrast 2900 portretus un fotogrāfijas. Kā arī vēl viens interneta resurss ir Akadēmiskās Bibliotēkas virtuālā datubāze, kur var fotogrāfijas gan ar sabiedrībā atpazīstamām vēsturiskām personām, kā arī nepazīstamām personām.
Pases un mājasgrāmatas (1919.g. – 1944.g.)
Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir pieejams plašs pašu arhīvs, un pilnīgākais no tiem ir Rīgas pašu arhīvs. Rīgas prefektūras pases ir pieejamas 2996 fondā. Arhīvā glabājas ap 45 000 pasu, kā ari pie pasēm var atrast arī citus dokumentus, kā laulības apliecības, dzimšanas apliecības u.c. Citur Latvijā dzīvjošo pases var atrast LVVA 2258. fondā.
Pasēs var atrast Dzimšanas vietu, datumu. Informāciju par darbavietu, konfesiju, laulāto, kā arī informācija par bērniem. Pārvietojoties uz citu dzīvesvietu vai pagastu, bija arī ieraksts par jauno dzīvesvietu, kā arī par esošo dzīvesvietu. Izmantojot pases datus par dzīvesvietu, informāciju var meklēt arī mājasgrāmatās.
Mājas grāmatās var atrast visas ģimenes sastāvu, kā arī par katru ir ieraksts par dzimšanas vietu un datumu. Kā arī informācija par iepriekšējo dzīvesvietu, un aizbraukšanas gadījumā par jauno dzīvesvietu. Rīgas māju grāmatas var atrast 2942. fondā, bet pārējo Latvijas pilsētu, ciemu mājasgrāmatas var atrast LVVA 2110.fondā.
Tautas skaitīšana(1935.g., 1941.g.)
Pēdējā tautas skaitīšana pirms 2.p.k. notika 1935.gadā, bet nākamā jau Vācu okupācijas laikā – 1941.gadā. Šos materiālus var atrast 1308. fondā. Bet 2046. fondā var atrast 1935. gadā sastādīto iedzīvotāju kartotēku, kas sakārtota pēc alfabēta.
Dvēseļu revīzijas un pirmie uzvārdi. (1782.g. – 1858.g.)
Būtisks dzimtas pētīšanas dokumentu avots ir dvēseļu revīzijas jeb tautas skaitīšana, Pavisam visā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no 1718. – 1858.gadam. Vidzemē dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1782.gadu jeb IV dvēseļu revīziju. Bet Kurzemē(arī Zemgalē), līdz ar pievienošanu Krievijas impērijai, dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1797./1798.gadu, jeb V rdv. revīziju. Vidzemē V dv. revīzija notika 1795.gadā.
VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar Napoleona iespējamo uzbrukumu. VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija sakars ar, jau beigušos, karu.
VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.
Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.
Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.
Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi, jo dzimtsbūšanas atcelšana bija notikusi tikai nedaudz agrāk, tāpēc daudzi nebija vēl pametuši savu pagastu. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis savu dzīvi citās mājās vai pagastā, viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.
Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.
Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.
Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.
Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.
Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.
Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…
Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.
Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:
Vidzeme – 199. fonds
Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds
Latgale – 1881. fonds
Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.
Ģimeņu saraksti pagastu valžu fondos (1875.g., 1897.g.)
Pagastu valdes fondos(1817.g. – 1946.g.g ) ir dažādi dokumenti, iedzīvotāju un ģimeņu saraksti, tiesu fondi u.c. dokumenti, kas var noderēt dzimtas vēstures pētīšanai. Būtiskākie no tiem ir – Saimes reģistrs(1875.g.) un Pagasta rullis(1897.g.), kuri savā ziņā aizstāj dvēseļu revīzijas. Tajos tāpat kā revīzijās katrai ģimenei ir numurs, kā arī ir norādīts vecums no pēdējās dvēseļu revīzijas un tekošajā reģistrā(Saimes reģ.) un arī dzimšanas gads(gan Saimes reģ., gan Pag.rullī).
Pagastu valdes fonds – 2133. fonds
Baznīcu grāmatas.(16.gs – 20.gs.)
Galvenie baznīcu grāmatu avoti ir Kristīto(un dzimušo) saraksti, laulāto un mirušo saraksti. Kā arī ir vēl dievgaldnieku un iesvētīto saraksti, u.c. baznīcu dokumenti. Kā arī tika Metrikas, kurās bija dzimušo, laulāto un mirušo saraksti par konkrēto gadu. Parasti, līdz 19.gs. beigām baznīcu grāmatas ir Vācu valodā, bet vēlākās Krievu valodā. Bet dažreiz var arī ieraudzīt ne tikai atsevišķus vārdus, bet pat veselas baznīcas grāmatas latviešu valodā!!
Dzimušo(Geboren und Getaufen) sarakstos ir atzīmēts dzimušā bērna dzimšanas un kristību datums un laiks. Kā arī abu vecāku(Vater, Mutter) vārds un sabiedriskais stāvoklis, tēva(dažreiz arī mātes) uzvārds, kā arī kūmas(Taufzeuge).
Laulāto sarakstā laulību datums un abu laulāto Vārds, Uzvārds, kā arī dažreiz ir konkrētāka informācija par katru cilvēku(Abi vecāki, dzimšanas vieta un datums utt.)
Mirušo sarakstos ir ieraksti par miršanas un apbedīšanas datumu, kā arī mirušās personas kādu tuvinieku. Tad seko dzimšanas vieta un vecums, nāves iemesls.
Arhīvā ir pieejamas baznīcu grāmatas no 16.gs., un pārsvarā līdz 1905.gadam.
Luterāņu draudzes – 353. fonds, kā arī dažādos fondos ir pieejamas Rīgas draudžu grāmatas
Pareizticīgo draudzes – 232. fonds
Katoļu draudzes – …
Pētot revīzijas sarakstus un baznīcas grāmatas, ir jāņem vērā, ka tās pārsvarā ir rakstītas Vācu valodā. Bet tomēr Vācu valodas nezināšana nenozīmē, ka nav iespējams meklēt senčus.
Lai pētītu ierakstus der zināt tikai dažus palīgvārdus(kuri nereti bija arī saīsināti):
Vater – tēvs; Mutter – māte; Schwester – māsa; Bruder – brālis; Tochter – meita; Sohn – dēls; Taufzeuge, Paten, Gevater(Tfz,P,Gev) – kūmas; Wirth(W,Wth) – saimnieks; Wirthin(Wtn, Wn) – saimniece; Knecht(Kn, K) – kalps; Magd(M) – neprecējusies kalpone, meita; Weib(Wb) – sieve, parasti kalpa sieva; Wittwer, Wittiber(Wttr, Wr) – atraitnis; Wittwe, Wittibe(Wte, Wtb) – atraitne; Monate, Yahre, Woche, Tage(M, Y, W, T) – mēneši, gadi, nedēļas, dienas.
Bet Vācu valodas zināšanas rada iespēju lasīt dažādas piezīmes, pagastu vēsturi revīziju sarakstos u.c. noderīgas pierakstus.
Fotogrāfijas
LVVA ir sastopamas fotogrāfijas personu arhīvos, organizāciju un korporāciju arhīvos.
Vēl fotogrāfijas var atrast Rīgas iecirkņa mācītāju albums, kas sastādīts 19.gs. 90. gados., kur ir sastopamas gandrīz 80 fotogrāfijas.
Vēl fotogrāfijas var atrast pievienotas pie dažādiem iestāžu lietišķajiem dokumentiem(iesniegumiem, atļaujām, apliecībām). Sākot ar 1905.g. četra fotogrāfijas vajadzēja pievienot Rīgas Politehniskā institūta uzņemšanas iesniegumam. Arhīva datubāzē ir gandrīz 300 portretu. No 1906.gada fotogrāfija bija jāpievieno iesniegumam, lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju. Datubāzē pieejamas ap 750 iesniegumu ar fotogrāfijām. Vēl fotogrāfijas bija vajadzīgas, lai saņemtu velosipēda, motocikla vai automašīnas vadīšanas atļauju, kā arī autovadītāja apliecībai.
Vairāk lasīt žurnālā “Latvijas arhīvi” 2006 – 3
Kā jau iepriekš tekstā minēju, ļoti nozīmīgs foto avots ir Latvijas republikas laikā izdotās pases(1919.g.-1940.g.). Pie vienas lietas var arī atrast vairākas fotogrāfijas, kas ir pievienotas dažādiem dokumentiem.
Internetā ir izveidots LVVA un LNB kopējs projekts “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A: Portreti”
Vēlviens interneta resurss ir Akadēmiskās Bibliotēkas virtuālā datubāze, kur var sastapt gan sabiedrībā atpazīstamas vēsturiskas personas, kā arī nepazīstamas personas.
Vēl varētu piebilst, ka Rīgā ir arī Kinofotofono dokumentu arhīvs, kur arī var interesēties par fotodokumentiem.
Noderīgas interneta saites
www.lvva-raduraksti.lv
www.eha.ee/saaga
www.ciltskoks.lv
www.lnb.lv
www.acadlib.lv
www.roots-saknes.lv
http://195.13.172.7/ – Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs
www.LatviansOnline.com – forums par ģenealoģijas tēmu
Atsauces
B.Martuzāns par dzimtas vēstures pētīšanu: www.roots-saknes.lv
“Latvijas arhīvi” žurnāls 2006 – 3, P. Pētersone “Portreti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”
“Latvijas arhīvi” žurnāls 2007 – 1, V. Kvaskova “Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā”
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas elektroniskā datubāze: www.lnb.lv
Diskusiju grupu materiāli: www.ciltskoks.lv
Read Full Post »
Plašs apraksts par dokumentiem, kādi pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un kas ir noderīgi dzimtas vēstures pētījumiem. Kā būtiskākie tiek minēti revīzijas saraksti un baznīcu grāmatas, kā arī pagasta ruļļi. Rakstā tiek norādīti arī konkrētie fondi, kuros šos dokumentus meklēt, kas manāmi atvieglo dzimtas vēstures izzināšanu.
Ciltskoks 