Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘Latvijas Valsts vēstures arhīvs’

Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (Charles Wetherell), Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2003. 3.

Par publikāciju
Raksts par pirmo uzvārdu nepieciešamību un došanu Baltijas valstu guberņās, pēc dzimtsbūšanas atcelšanas 1819.gadā. Rakstā ir veikts arī pētījums Piņķu muižas dokumentos, pēc kā noteikti galvenie uzvārda izcelsmes veidi.

Saturs

  • Pirms uzvārdiem,
  • Ģimenes identitātes transformâcija: 1819. gada zemnieku likums,
  • Uzvārdu pieplūdums: Piņķu muiža 1833–1850,
  • Uzvārdi, dokumentu saglabāšana un ģimenes identitāte.

Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)

Advertisements

Read Full Post »

Pirmie uzvārdi
Paši pirmie uzvārdi būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pirmais uzvārds, ir neiespējami. Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. gan toreiz, gan tagad uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās, personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.

Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.

Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.

Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.

Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.

Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

  • Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
  • Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
  • Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
  • Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
  • Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
  • Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
  • Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
  • Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
  • u.c. izcelsme.

Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.

Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.

Erny 28.08.2008

Read Full Post »

Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas dokumenti no 1220. līdz 1945. gadam. Pavisam arhīva 6311 fondos glabājas 6 349 095 lietas.

Fondu reģistrs ir pieejams arī internetā. Tas piedāvā navigāciju starp fondiem, ierakstot meklētājā fonda nosaukumu, numuru u.c. parametrus. » Skatīt LVVA fondu reģistru.

Starp šiem dokumentiem ir dokumentu grupa, kas nepieciešami ģenealoģiskai pētniecībai. Tās ir baznīcu grāmatas, revīziju saraksti, tautas skaitīšanas materiāli, pases un vēl daudzi citi dokumenti, kuri var noderēt dzimtas vēstures izzināšanai.

LVVA ir realizējis projektus interneta vidē:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs izdod arī žurnālu “Latvijas Arhīvi”, kura rakstus var lasīt arī internetā. Žurnālā var atrast rakstus par arhīvā atrodamajiem materiālie un to izmantošanas iespējām, kā arī dažādu personību biogrāfiskos aprakstus un fotovizuālos materiālus.
Arhīva atrašanās vieta un kontakti:
Adrese: Slokas iela 16, Rīga
Tālrunis: (+371) 6761 3118

Lasītavas darba laiks:

  • Pirmdien 9.00 – 16.00
  • Otrdien 9.00 – 16.00
  • Trešdien 13.00 – 20.00
  • Ceturtdien 9.00 – 16.00
  • Piektdien 9.00 – 16.00
Augustā arhīva lasītavas slēgtas!!

Read Full Post »

Pārsla Pētersone, “Portreti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos”
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2006. 3.

Par publikāciju:
Darba autore raksta par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kuri, tāpat kā citi dokumenti, arī ir noderīgi dzimtas vēstures pētīšanā un izzināšanā. Pie tiem pieder dagerotipi, siluetportreti, fotogrāfijas u.c. portretu tipi. Šie portreti var dot priekšstatu par attēloto personu, un kalpot kā informatīvs avots. Pētījumā aprakstīts par portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas nav jaunāki par 1914.gadu.

Tie ir portreti no:

  • personīgajiem arhīviem;
  • fotogrāfijas pievienotas dažādiem iestāžu dokumentiem;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumiem pēc atļaujas braukt ar velosipēdu, motociklu vai automašīnu;
  • autovadītāju un motociklistu apliecībām;
  • fotogrāfijas pievienotas lūgumam izsniegt ieroča nēsāšanas atļauju;

Daļa no šiem portretiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ir publicējis interneta arhīvā (datubāzē) “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”. Daļa no portretiem ir ievadīti no Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu rokrakstu nodaļas fondiem (1850 attēli), un otra daļa no Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem (1850 attēli), kopā 2900 attēli.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)
  • Interneta saite uz “Latvijas kultūras vēsture attēlos. Sērija A : Portreti”: (saite)

Read Full Post »

2007. gada 4.decembrī tika atklāts arhīvu projekts “Raduraksti”, kas ļauj tiešsaistē iepazīties un pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets. Projektu ir plānots izstrādāt līdz 2010. gadam. 2007. – 2008. gadam ir plānots pabeigt visu konfesiju baznīcu grāmatu izvietošanu internetā, un uzsākt dvēseļu revīziju un krievijas impērijas tautas skaitīšanu dokumentu digitalizēšanu un izvietošanu internetā.

Patreiz digitalizēti un internetā izvietotas ir luterāņu un katoļu draudžu baznīcu grāmatas.

Kopumā tiks digitalizētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas no:

235. fonda, Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas;
7085. fonda, Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas;
232. fonda, Latvijas pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas;
5024. fonda, Latvijas rabinātu metriku grāmatas;
2728. fonda, Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti.

Kā arī revīziju saraksti no:
630. fonda, Kurzemes revīziju saraksti;
199. fonda, Vidzemes revīziju saraksti;
1881. fonda, Latgales revīziju saraksti.

Materiāli par 1895.gada Krievijas tautas skaitīšana Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās ir atrodama 2706. fondā

Interneta saite: “Raduraksti”

Read Full Post »

Valda Kvaskova, “Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā”
publicēts žurnāla “Latvijas arhīvi” 2007. 1.

Par publikāciju:
Plašs apraksts par dokumentiem, kādi pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un kas ir noderīgi dzimtas vēstures pētījumiem. Kā būtiskākie tiek minēti revīzijas saraksti un baznīcu grāmatas, kā arī pagasta ruļļi. Rakstā tiek norādīti arī konkrētie fondi, kuros šos dokumentus meklēt, kas manāmi atvieglo dzimtas vēstures izzināšanu.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite).

Read Full Post »