Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘LVVA’

Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (Charles Wetherell), Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2003. 3.

Par publikāciju
Raksts par pirmo uzvārdu nepieciešamību un došanu Baltijas valstu guberņās, pēc dzimtsbūšanas atcelšanas 1819.gadā. Rakstā ir veikts arī pētījums Piņķu muižas dokumentos, pēc kā noteikti galvenie uzvārda izcelsmes veidi.

Saturs

  • Pirms uzvārdiem,
  • Ģimenes identitātes transformâcija: 1819. gada zemnieku likums,
  • Uzvārdu pieplūdums: Piņķu muiža 1833–1850,
  • Uzvārdi, dokumentu saglabāšana un ģimenes identitāte.

Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)

Read Full Post »

Pirmie uzvārdi
Paši pirmie uzvārdi būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pirmais uzvārds, ir neiespējami. Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. gan toreiz, gan tagad uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās, personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.

Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.

Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.

Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.

Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.

Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

  • Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
  • Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
  • Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
  • Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
  • Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
  • Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
  • Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
  • Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
  • u.c. izcelsme.

Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.

Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.

Erny 28.08.2008

Read Full Post »

Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas dokumenti no 1220. līdz 1945. gadam. Pavisam arhīva 6311 fondos glabājas 6 349 095 lietas.

Fondu reģistrs ir pieejams arī internetā. Tas piedāvā navigāciju starp fondiem, ierakstot meklētājā fonda nosaukumu, numuru u.c. parametrus. » Skatīt LVVA fondu reģistru.

Starp šiem dokumentiem ir dokumentu grupa, kas nepieciešami ģenealoģiskai pētniecībai. Tās ir baznīcu grāmatas, revīziju saraksti, tautas skaitīšanas materiāli, pases un vēl daudzi citi dokumenti, kuri var noderēt dzimtas vēstures izzināšanai.

LVVA ir realizējis projektus interneta vidē:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs izdod arī žurnālu “Latvijas Arhīvi”, kura rakstus var lasīt arī internetā. Žurnālā var atrast rakstus par arhīvā atrodamajiem materiālie un to izmantošanas iespējām, kā arī dažādu personību biogrāfiskos aprakstus un fotovizuālos materiālus.
Arhīva atrašanās vieta un kontakti:
Adrese: Slokas iela 16, Rīga
Tālrunis: (+371) 6761 3118

Lasītavas darba laiks:

  • Pirmdien 9.00 – 16.00
  • Otrdien 9.00 – 16.00
  • Trešdien 13.00 – 20.00
  • Ceturtdien 9.00 – 16.00
  • Piektdien 9.00 – 16.00
Augustā arhīva lasītavas slēgtas!!

Read Full Post »

2007. gada 4.decembrī tika atklāts arhīvu projekts “Raduraksti”, kas ļauj tiešsaistē iepazīties un pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets. Projektu ir plānots izstrādāt līdz 2010. gadam. 2007. – 2008. gadam ir plānots pabeigt visu konfesiju baznīcu grāmatu izvietošanu internetā, un uzsākt dvēseļu revīziju un krievijas impērijas tautas skaitīšanu dokumentu digitalizēšanu un izvietošanu internetā.

Patreiz digitalizēti un internetā izvietotas ir luterāņu un katoļu draudžu baznīcu grāmatas.

Kopumā tiks digitalizētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas no:

235. fonda, Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas;
7085. fonda, Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas;
232. fonda, Latvijas pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas;
5024. fonda, Latvijas rabinātu metriku grāmatas;
2728. fonda, Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti.

Kā arī revīziju saraksti no:
630. fonda, Kurzemes revīziju saraksti;
199. fonda, Vidzemes revīziju saraksti;
1881. fonda, Latgales revīziju saraksti.

Materiāli par 1895.gada Krievijas tautas skaitīšana Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās ir atrodama 2706. fondā

Interneta saite: “Raduraksti”

Read Full Post »