Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘Raduraksti’

Ļoti daudziem vecāki un vecvecāki bijuši sabiedrībā atpazīstami, un varbūt ne tik ļoti atpazīstami cilvēki, par kuriem iespējams pirmskara periodikā var atrast kādu rindiņu, vai pat veselus biogrāfiskus rakstus, kas var palīdzēt dzimtas pagātnes izzināšanā.

Šādus rakstus var atrast 20. un 30. gadu populārākajos laikrakstos “Jaunākās Ziņas”, “Latvijas Kareivis” un “Valdības Vēstnesis”, kā arī citos tālaika laikrakstos.

Šadu iespēju, meklēt rakstos, piedāvā Latvijas nacionālās bibliotēkas izstrādātais projekts “Periodika.lv”. Ierakstot vārdu vai frāzes meklēšanas lodziņā var meklēt informāciju par kādu notikumu vai personu laikrakstos. Diemžēl grūtības sagādā meklēšana laikrakstos, kas ir rakstīti vecajā (gotiskajā) drukā.

Meklētājs piedāvā dažādas meklēšanas iespējas; rezultātu sakārtošana, ka arī iespēju meklēt tikai rakstos, reklāmās, vai arī meklēt tikai attēlus. Tāda veidā rodas iespēja atrast ne tkai teksta, bet arī fotogrāfiskos materiālus.

Laikrakstu pārlūkā ir iestrādātas arī praktiski noderigas funkcijas:

  • Teksta atpazīšanas rīks ļauj pārveidot tekstu no attēla uz rediģējamu teksta formātu. Rodas iespēja labot tekstu, izmantot sev vēlamā formātā, vai arī to kvalitatīvi izdrukāt.
  • Vēl tiek piedāvāta iespēja lejupielādēt laikrakstu uz datora (PDF formātā), un skatīt to atkārtoti bez interneta pieslēguma nepieciešamības.

Interneta saite: www.periodika.lv
Vecākie laikraksti ir pieejami LNB interneta arhīvā tikai PDF formātā. Tai skaitā arī populārie laikraksti “Rīgas Avīze”, “Dienas Lapa”, un “Jaunākās Ziņas”.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētos laikrakstus PDF formātā var skatīt šeit: data.lnb.lv

Advertisements

Read Full Post »

2005. gada maijā tika atklāts Igaunijas arhīvu projekts “Saaga”, kurā ir digitalizēti arhīvu dokumenti, kas ir nepieciešami dzimtas vēstures pētīšanai Igaunijas teritorijā. Projekta ietvaros digitalizēti vairāk nekā 3 miljoni attēlu (no mikrofilmām), un vēl joprojām notiek digitalizācija, vidēji 3000 attēlu dienā.

Šāds arhīvs rada iespēju meklēt radurakstus ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī ārpus tās. Vēl pirms gadsimtiem Latviju un Dienvidigauniju vienoja teritoriālais iedalījums, tāpēc nereti kāda Rīdzinieka senču saknes aizved piem. uz Saaremaa salas pilsētu Kuresaari (Arensburg), vai arī daudzi Valkas iedzīvotāju senči meklējami Igaunijas dienvidos..

“Saaga” būtiskākie dokumenti ir baznīcu grāmatas; luterāņu un pareizticīgo. Baznīcu grāmatās var atrast dzimušo, laulāto un mirušo reģistrus, kā arī draudžu locekļu sarakstus. Vēl tikpat nozīmīgi dokumenti ir dvēseļu revīzijas un rekrūšu saraksti. Vēl arhīvs piedāvā Vakas grāmatas (Wakenbuchs), kurās tika reģistrētas zemnieku saimniecības utt.

Interneta saite: “Saaga”

Read Full Post »

2007. gada 4.decembrī tika atklāts arhīvu projekts “Raduraksti”, kas ļauj tiešsaistē iepazīties un pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets. Projektu ir plānots izstrādāt līdz 2010. gadam. 2007. – 2008. gadam ir plānots pabeigt visu konfesiju baznīcu grāmatu izvietošanu internetā, un uzsākt dvēseļu revīziju un krievijas impērijas tautas skaitīšanu dokumentu digitalizēšanu un izvietošanu internetā.

Patreiz digitalizēti un internetā izvietotas ir luterāņu un katoļu draudžu baznīcu grāmatas.

Kopumā tiks digitalizētas un izvietotas internetā baznīcu grāmatas no:

235. fonda, Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas;
7085. fonda, Latvijas Romas katoļu draudžu baznīcu grāmatas;
232. fonda, Latvijas pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas;
5024. fonda, Latvijas rabinātu metriku grāmatas;
2728. fonda, Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti.

Kā arī revīziju saraksti no:
630. fonda, Kurzemes revīziju saraksti;
199. fonda, Vidzemes revīziju saraksti;
1881. fonda, Latgales revīziju saraksti.

Materiāli par 1895.gada Krievijas tautas skaitīšana Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņās ir atrodama 2706. fondā

Interneta saite: “Raduraksti”

Read Full Post »

Valda Kvaskova, “Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā”
publicēts žurnāla “Latvijas arhīvi” 2007. 1.

Par publikāciju:
Plašs apraksts par dokumentiem, kādi pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un kas ir noderīgi dzimtas vēstures pētījumiem. Kā būtiskākie tiek minēti revīzijas saraksti un baznīcu grāmatas, kā arī pagasta ruļļi. Rakstā tiek norādīti arī konkrētie fondi, kuros šos dokumentus meklēt, kas manāmi atvieglo dzimtas vēstures izzināšanu.

  • Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite).

Read Full Post »

Ja pasaulē datorprogrammu un interneta lapu(portālu), kur var veidot ciltskoku ir daudz, tad Latvijā tādu praktiski vispār nav. Šur tur ir manītas ārvalstīs izstrādātas datorprogrammas, kuras ir latviskotas, kā arī vēl pirms kāda laika pastāvēja pirmā interneta lapa, kur varēja izveidot ciltskoku internetā, diemžēl nezināmu iemeslu dēļ šī lapa beidza pastāvēt.

2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja jauns latviešu interneta portāls http://www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai izveidot profilu ar foto un aprakstu, kā arī saglabāt ģimenes fotoalbumus. Ciltskoku ir iespējams skatīties četrās paaudzēs, vadoties pēc vienas – centrālās personas. Izvēloties citu personu, ciltskoks centrējas uz šo personu, šādā veidā radot iespēju pa ciltskoku pārvietoties, maksimāli izmantojot tā apjomu, kurš var sniegties pat daudzos tūkstošos. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).

Interneta lapas galvenā priekšrocība ir ciltskoku apvienošana, jo šeit izveidotos ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas iespēja veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šāda ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt Tavs labākais draugs izrādīsies radinieks.:)

Portālā tiek uzkrāta personu datubāze no lietotāju izveidotajiem profiliem, kuras apjoms ir mērāms daudzos tūkstošos, bet tuvākajā nākotnē tās apjomi sniegsies miljonos. Šī uzvārdu datubāze ļauj sekmīgi atrast radinieku, ar kuru var apvienot ciltskokus, kā arī dot savu artavu datubāzes augšanā. Pateicoties šādai vienotai datubāzei, nakotnē būs iespējams runāt ne tikai par daudziem ciltskokiem, bet gan visas Latvijas kopīgu ciltskoku.

Interneta portālā ir arī domubiedru diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī veiksmīgi meklēt radurakstus. Bet nākotnē ir paredzamas vēl daudzas interesantas iespējas..

Read Full Post »

Būtisks dzimtas pētīšanas dokumentu avots ir dvēseļu revīzijas jeb tautas skaitīšana. Pavisam visā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no 1718. – 1858.gadam. Vidzemē dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1782.gadu jeb IV dvēseļu revīziju. Bet Kurzemē(arī Zemgalē), līdz ar pievienošanu Krievijas impērijai, dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1797./1798.gadu, jeb V rdv. revīziju. Vidzemē V dv. revīzija notika 1795.gadā.

VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar gaidāmo Napoleona uzbrukumu.

VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija saistība ar, jau beigušos, karu.

VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.

Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.

Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.

Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi. Katrā pagastā(muižā) drīkstēja būt katrai dzimtai savs uzvārds, kas arī rada saikni vienas dzimtas pārstāvjiem. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, vai arī pārbraucis uz citām mājām vai pagastu, tad viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.

Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.

Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.

Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.

Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.

Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm sarakstos netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.

Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…

Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.

Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:

Vidzeme – 199. fonds

Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds

Latgale – 1881. fonds

Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.

Read Full Post »

Ir iespējams atrast dzimtas saknes pat tad, ja ir zināma tikai vieta no kurienes dzimta nākusi(19gs.un20gs. sākums).
Ir nepieciešams zināt vietu, un pēc tam pārbaudīt tuvākās draudzes baznīcas ierakstus. Lai konstatētu dzimtas uzvārdu precīzā vietā, šim mērķim derēs jebkuri, no baznīcas grāmatu (dzimšanas, miršanas, laulību) ierakstiem. Pēc dzimšanas un miršanas ierakstiem var noteikt cilvēka precīzu dzimšanas gadu un vietu (muiža, zemnieku sēta). Pēc uzvārda atrašanas, var izvēlēties tuvāko gadu konkrētās muižas revīzijas sarakstu, un pēc šī saraksta noteikt visu ģimenes sastāvu tajā laikā, jeb vietu no kurienes ģimene ir nākusi.
Un no šīs vietas tad arī var iet pa ciltskoku uz augšu vai leju.

Meklējot draudzi un muižu Vidzemē …

18gs.(1783.g.) baznīcas Vidzemē var skatīt pēc šīs kartes –
http://www.nlib.ee/html/digi/maps/kaart9.jpg
Apzīmējumi (augšējais kreisais stūris): Guberņas jeb Apriņķa pilsēta, pilsēta, draudzes baznīca, baznīcas filiāle vai kapella.
Kartē ir atzīmētas visas Vidzemes un Livonijas baznīcas līdz 1783.g.

Ļoti detalizētas kartes ir no 1774. gada karšu atlasa. Šajās kartē ir atzīmētas muižas, muižiņas, pilsētas, banīcas un to filiāles, pat dzirnavas.

Rīgas apriņķis (Rigische Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/172.pdf
Ietilpst: Rīgas, Ogres rajoni
p.s. Īpaši interesanti, ka kartē ir redzamas daudzās Rīgas muižiņas un pat Māras(Marijas) dzirnavas.

Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/175.pdf
Ietilpst: Valmieras, Limbažu rajoni

Valkas apriņķis (Walcksche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/173.pdf
Ietilpst: Valkas, Alūksnes, Gulbenes rajoni

Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/174.pdf
Ietilps: Cēsu, Madonas, Gulbenes rajoni

Atlanta apzīmējumi ir Rīgas kartē apakšējā kreisajā stūrī. Būtiskākie: Schloss – Pils, Pfarrkirche – draudzes baznīca, Kapelle od. Filial – Kapella jeb Filiāle, Pfarrhof od. Pastorat – Mācītājmuiža, Guth od.Hof – Muiža, Vichhof od. Hoflage – Neliela muižiņa, Dorf – Ciems, Schenke od. Krug – Krogs, Muhle – Dzirnavas

Kurzemes muižas un baznīcas …

Kurzemes teritorijā ietilpst tagadējie Kurzemes un Zemgales novadi. 1770. gada karte ļoti detalizēti parāda visas Kurzemes muižas, baznīcas un pilsētas.
Kurzemehttp://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/169.pdf

Apzīmējumi: Grosse Stadt – Liela pilsēta, Kleine Stadt – Maza pilsēta, Grosser Hoff – Muiža, Kleines Hoff, Muižiņa, Kirche – Baznīca, Pastorath – Mācītājmuiža, Krug – Krogs

Avoti: Latvijas nacionālā bibliotēka, www.lnb.lv
Igaunijas Nacionāla bibliotēka, www.nlib.ee

Read Full Post »

« Newer Posts - Older Posts »