Feeds:
Posts
Comments

Posts Tagged ‘toponīmi’

Meklējot senčus, dzimtas saknes var aizvest līdz Igaunijas teritorijai, kas var apgrūtināt turpmāko radurakstu meklēšanu, tāpēc ir derīgi zināt, kurā konkrētā valsts reģionā meklēt šīs saknes..

Onomastika NET
Igauņu vēsturnieki Aadu Must un Mihkel Kraav ir izveidojuši interneta vietni, ar kuras palīdzību var meklēt uzvārda izcelsmi Igaunijā. Interneta vietnes pamatā ir meklētājs, ar kura palīdzību var atrast vietu, kur ir sastopams uzvārds.

Kā izmantot meklētāju?
Uzvārds meklētājā ir jāraksta Igauņu valodā, kura rakstība iespējams būs līdzīga latviešu valodas rakstībai. Lai būtu garantēti rezultāti var ierakstīt tikai sakni (sk. zemāk kom.), galotnes vietā rakstot simbolu “_”, tad meklētājs atradīs vārdus tikai ar šo sakni. Rezultātā tiks parādīta karte, kurā ietonēti Igaunijas reģioni, no kurienes šis uzvārds ir nācis, bet apakšā būs skatāma tabula, kurā būs parādīts uzvāds vāciskā rakstībā, igauņu rakstībā, kā ari reģioni un vietas.

Reģioni un vietas tabulā ir attēloti kā saites, uz kurām uzklikšķinot atvērsies:

  • Uzklikšķinot uz draudzes (Kihelkond), atvērsies saraksts ar muižām (Vald), kuras piederīgas šai draudzei. Šīs muižas ir arī attēlotas kā saites, uz kurāk uzklikšķinot atvērsies uzvārdu saraksts konkrētā muižā.
  • Uzklikšķinot uz muižas (Vald), atvērsies uzvārdi, kuri atrodami konkrētā muižā.

Tad kad atrasta vajadzīgā draudze, muiža un uzvārds, tad jau pārējā meklēšana notiek “Saaga” baznīcu grāmatās un revīziju sarakstos.

Komentārs: Meklētājā ierakstītais vārda fragments tiks uztverts kā vārda sakne, nevis kā vārda daļa!!

Advertisements

Read Full Post »

Latviajas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu krājums.
LNB interneta krātuvē ir apkopotas 16.-18. gadsimtu kartes no bibliotēkas Reto rokrakstu un Kartogrāfijas nodaļu arhīviem.

Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Livonijas (Vidzeme un Dienvidigaunija), kā arī atsevišķu apriņķu kartes;
  • Kurzemes kartes;
  • Polijas-Lietuvas valsts kartes;
  • Skandināvijas kartes;
  • Krievijas kartes;
  • Eiropas un Ziemeļeiropas kartes;
  • Baltijas jūra.

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu kolekcija.
Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Eiropas un Skandināvijas kartes, 16. – 18. gadsimts;
  • Livonijas kartes, 16., 17. un 18. gadsimts.

Kalifonijas Universitātes digitālā kolekcijā.
Senās eiropas 17.gs kartes no “Blaeu Atlas” atlasa, ietilps arī Livonijas karte.

Tartu Universitāte virtuālā krātuve.
Satur daudzas 16.-18.gs Livonijas (Livonia) un Igaunijas kartes.
Nepieciešamo karti var atrast, ierakstot meklētājā meklējamo vārdu, piem. “Livonia”.

Kartes genealogia.ru vietnē.
Taj skaitā:

Read Full Post »

Meklējot radus, saknes nereti aizved līdz Igaunijas teritorijai, kam par iemeslu ir teritoriālā saikne vēl nesenā pagātnē. Livonija bija viena valsts, kas sastāvēja no Vidzemes un Igaunijas dienvidiem, un bija iedalīta apriņķos, draudzēs un muižās(pagastos). Kaut arī dzimtzemnieki nedrīkstēja pamest savas muižas teritoriju un bija piesaistīti vienai muižai un draudzei, tomēr pēc zemnieku brīvlaišanas(19.gs vidus) tie varēja brīvi pārvietoties no viena pagasta (draudzes vai apriņķa) uz otru, no laukiem uz pilsētām. Dodoties uz labākiem medību laukiem, piem. daudzi sāmsalieši izvēlējās Rīgu, vai arī daudzi Ziemeļlatvijas iedzīvotāji pārceļoja uz Igaunijas pilsētām, kurās varēja iegūt lielāku rīcības brīvību, nekā pie muižkunga.

Igaunijas vēsturnieks Valdo Prausts ir izveidojis ļoti noderīgu informatīvu avotu – Igaunijas muižu portālu( Eesti mõisaportaal). Portālā ir bagātīga datubāze ar Igaunijas vēsturiskajām muižām, to apraktiem, kā arī fotomateriāliem.

Muižas var meklēt pēc kartes vai arī pēc alfabēta, un meklēt var ne tikai pēc mūsdienu nosaukuma, bet arī pēc senākā – vācu nosaukuma. Kartes iedalījums ir: apriņķis, draudze, muiža. Kartē ir arī atzīmētas luterāņu baznīcas ar visām tām iedalītajām muižām. Diemžēl trūkums ir tas, ka nav atzīmētas pareizticīgo baznīcas, kuras Igaunijā arī bija diezgan izplatītas.

Vēl portāla var atrast dažādus aprakstu par muižu veidiem, arhitektūras stiliem u.c. interesantas lietas.

Igaunijas muižu portāls: (saite)

Read Full Post »

Ja pasaulē datorprogrammu un interneta lapu(portālu), kur var veidot ciltskoku ir daudz, tad Latvijā tādu praktiski vispār nav. Šur tur ir manītas ārvalstīs izstrādātas datorprogrammas, kuras ir latviskotas, kā arī vēl pirms kāda laika pastāvēja pirmā interneta lapa, kur varēja izveidot ciltskoku internetā, diemžēl nezināmu iemeslu dēļ šī lapa beidza pastāvēt.

2007.gada sākumā dienas gaismu ieraudzīja jauns latviešu interneta portāls http://www.ciltskoks.lv. Ciltskoks.lv piedāvā izveidot ciltskoku, katrai personai izveidot profilu ar foto un aprakstu, kā arī saglabāt ģimenes fotoalbumus. Ciltskoku ir iespējams skatīties četrās paaudzēs, vadoties pēc vienas – centrālās personas. Izvēloties citu personu, ciltskoks centrējas uz šo personu, šādā veidā radot iespēju pa ciltskoku pārvietoties, maksimāli izmantojot tā apjomu, kurš var sniegties pat daudzos tūkstošos. Vēl ir iespēja skatīt radurakstus vienkāršas tabulas veidā, un uz laika līnijas(skalas).

Interneta lapas galvenā priekšrocība ir ciltskoku apvienošana, jo šeit izveidotos ciltskoku var apvienot ar citu radinieku izveidoto ciltskoku. Šādā veidā rodas iespēja veidot ciltskoku nevis vienam pašam, bet gan visiem radiem kopā, un šāda ciltskoka veidošana kļūst daudz interesantāka. Ja ciltskoka veidošanā un papildināšanā darbojas vairāki entuziasti, tad ir iespēja katru dienu, kādā ciltskoka zarā ieraudzīt kaut ko jaunu, un kas zin – varbūt Tavs labākais draugs izrādīsies radinieks.:)

Portālā tiek uzkrāta personu datubāze no lietotāju izveidotajiem profiliem, kuras apjoms ir mērāms daudzos tūkstošos, bet tuvākajā nākotnē tās apjomi sniegsies miljonos. Šī uzvārdu datubāze ļauj sekmīgi atrast radinieku, ar kuru var apvienot ciltskokus, kā arī dot savu artavu datubāzes augšanā. Pateicoties šādai vienotai datubāzei, nakotnē būs iespējams runāt ne tikai par daudziem ciltskokiem, bet gan visas Latvijas kopīgu ciltskoku.

Interneta portālā ir arī domubiedru diskusiju grupas, kur kopīgi var apspriesties par interesējošām tēmām, kā arī veiksmīgi meklēt radurakstus. Bet nākotnē ir paredzamas vēl daudzas interesantas iespējas..

Read Full Post »

Būtisks dzimtas pētīšanas dokumentu avots ir dvēseļu revīzijas jeb tautas skaitīšana. Pavisam visā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no 1718. – 1858.gadam. Vidzemē dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1782.gadu jeb IV dvēseļu revīziju. Bet Kurzemē(arī Zemgalē), līdz ar pievienošanu Krievijas impērijai, dvēseļu revīzijas aizsākās ar 1797./1798.gadu, jeb V rdv. revīziju. Vidzemē V dv. revīzija notika 1795.gadā.

VI revīzija notika 1811.gadā, un tajā tika skaitīti tikai vīrieši, iespējams sakarā ar gaidāmo Napoleona uzbrukumu.

VII revīzija notika 1816.gadā, un arī tai bija saistība ar, jau beigušos, karu.

VIII revīzija notika 1834.gadā, XI – 1850.gadā un X 1857./1859.gadā.

Daļējas revīzijas notika arī 1803.gadā Kurzemē un 1806.gadā Vidzemē, un bija saistītas ar brīvo ļaužu skaitīšanu pilsētās un laukos, un arī atsevišķas revīzijas notika 1826.gadā, sakarā ar zemnieku brīvlaišanu.

Arhīvā ir pieejamas arī Latgales dv. revīziju saraksti, tomēr šie dokumenti ir saglabājušies mazā skaitā.

Dvēseļu revīzijās parādās arī pirmie uzvārdi. Vidzemē 1826.gadā un Kurzemē(arī Zemgalē) 1834.gadā. Pēc šīm revīzijām var arī noteikt uzvārda un dzimtas izcelsmi. Katrā pagastā(muižā) drīkstēja būt katrai dzimtai savs uzvārds, kas arī rada saikni vienas dzimtas pārstāvjiem. Šajās revīzijās ir arī dzimtu(uzvārdu) saraksts, revīzijas grāmatas sākumā. Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais – tas varēju būt tēvs vai arī vectēvs utt., un šis uzvārds bija jāpieņem visām atvasēm, bet ja kāds dēls vai mazdēls bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, vai arī pārbraucis uz citām mājām vai pagastu, tad viņš(un viņa atvases) varēja pieņemt pats savu uzvārdu.

Uzvārdus katrs varēja izdomāt pats, vai arī to iedeva muižkungs. Muižkungu dotie uzvārdi parasti bija vāciski. Nereti arī deva uzvārdu vadoties pēc dzimtas vecākā tēva vārda, piem.: Jansons, Pētersons, Andersons, Martinsons utt. Par uzvārdu mēdza kalpot arī māju nosaukums.

Revīzijas bija sadalītas pa muižām(vēlākajiem pagastiem), katrai muižai savs dv. revīzijas saraksts.

Revīzijas saraksts sākās ar muižu un muižas ļaudīm, muižas kalpiem, un pēc tam sarakstā seko zemnieku mājas ar saimniekiem un viņu kalpiem. Lai izšķirtu dzimtas piederību, katrā revīzijā ģimenei bija savs numurs. Šāda kārtība dod iespēju no viena revīziju saraksta izveidot jau veselu ciltskoku 3-4 paaudzēs.

Saraksts bija sadalīts pa ailēm, kur pirmajā ir dzimtas numurs, pēc tam arī uzvārds. Pēc tam sekoja ģimenes sastāvs, vecums iepriekšējā revīzijā, informācija par pārvietošanos, vecums patreizējā revīzijā.

Pirmajās revīzijās(1782.g. un 1795.g.) sievietes un vīrieši tika rakstīti jaukti, 1811.gadā tika skaitīti tikai vīrieši, bet vēlākās revīzijās, sākot ar 1816.gadu, vīrieši tika rakstīti atvēruma kreisajā pusē un sievietes – labajā. Sievietēm sarakstos netika norādīts vecums iepriekšējās revīzijās un pirslaulību uzvārds, kas manāmi apgrūtina šīs sievietes dzimtas noteikšanu.

Tekošais vecums dv. revīzijas sarakstā tiek norādīts tāds, kāds ir uz doto brīdi. Tāpēc atskaitot tikai vajadzīgo gadu skaitu var neiegūt precīzu dzimšanas gadu. Lai iegūtu dzimšanas gadu ir jāatskaita uz ne tikai gadi, bet arī mēneši un dienas, un arī tad var kļūdīties…

Revīzijas saraksta beigās bija pārvietošanās(pārrakstīšanas) ieraksti(Umschreibungsliste), kur tika norādīts, kas ir ienācis(Hinzukommen) muižā un kas no tās ir aizgājis(Abgegangen). Tomēr šie ieraksti ir saglabājušies tikai daļēji.

Dvēseļu revīziju saraksti arhīvā ir atrodami:

Vidzeme – 199. fonds

Kurzeme(arī Zemgale) – 630. fonds

Latgale – 1881. fonds

Vēlāk dvēseļu revīzijas jau tika sauktas par tautas skaitīšanu, un pirmā Krievija impērijas tautas skaitīšana notika 1897.gadā. Diemžēl šīs tautas skaitīšanas materiāli ir saglabājušies daļēji. Starp materiāliem var atrast arī Arensburgas apriņķi(Saaremaa). Arhīvā meklēt 2706. fondā.

Read Full Post »

Ir iespējams atrast dzimtas saknes pat tad, ja ir zināma tikai vieta no kurienes dzimta nākusi(19gs.un20gs. sākums).
Ir nepieciešams zināt vietu, un pēc tam pārbaudīt tuvākās draudzes baznīcas ierakstus. Lai konstatētu dzimtas uzvārdu precīzā vietā, šim mērķim derēs jebkuri, no baznīcas grāmatu (dzimšanas, miršanas, laulību) ierakstiem. Pēc dzimšanas un miršanas ierakstiem var noteikt cilvēka precīzu dzimšanas gadu un vietu (muiža, zemnieku sēta). Pēc uzvārda atrašanas, var izvēlēties tuvāko gadu konkrētās muižas revīzijas sarakstu, un pēc šī saraksta noteikt visu ģimenes sastāvu tajā laikā, jeb vietu no kurienes ģimene ir nākusi.
Un no šīs vietas tad arī var iet pa ciltskoku uz augšu vai leju.

Meklējot draudzi un muižu Vidzemē …

18gs.(1783.g.) baznīcas Vidzemē var skatīt pēc šīs kartes –
http://www.nlib.ee/html/digi/maps/kaart9.jpg
Apzīmējumi (augšējais kreisais stūris): Guberņas jeb Apriņķa pilsēta, pilsēta, draudzes baznīca, baznīcas filiāle vai kapella.
Kartē ir atzīmētas visas Vidzemes un Livonijas baznīcas līdz 1783.g.

Ļoti detalizētas kartes ir no 1774. gada karšu atlasa. Šajās kartē ir atzīmētas muižas, muižiņas, pilsētas, banīcas un to filiāles, pat dzirnavas.

Rīgas apriņķis (Rigische Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/172.pdf
Ietilpst: Rīgas, Ogres rajoni
p.s. Īpaši interesanti, ka kartē ir redzamas daudzās Rīgas muižiņas un pat Māras(Marijas) dzirnavas.

Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/175.pdf
Ietilpst: Valmieras, Limbažu rajoni

Valkas apriņķis (Walcksche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/173.pdf
Ietilpst: Valkas, Alūksnes, Gulbenes rajoni

Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/174.pdf
Ietilps: Cēsu, Madonas, Gulbenes rajoni

Atlanta apzīmējumi ir Rīgas kartē apakšējā kreisajā stūrī. Būtiskākie: Schloss – Pils, Pfarrkirche – draudzes baznīca, Kapelle od. Filial – Kapella jeb Filiāle, Pfarrhof od. Pastorat – Mācītājmuiža, Guth od.Hof – Muiža, Vichhof od. Hoflage – Neliela muižiņa, Dorf – Ciems, Schenke od. Krug – Krogs, Muhle – Dzirnavas

Kurzemes muižas un baznīcas …

Kurzemes teritorijā ietilpst tagadējie Kurzemes un Zemgales novadi. 1770. gada karte ļoti detalizēti parāda visas Kurzemes muižas, baznīcas un pilsētas.
Kurzemehttp://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/169.pdf

Apzīmējumi: Grosse Stadt – Liela pilsēta, Kleine Stadt – Maza pilsēta, Grosser Hoff – Muiža, Kleines Hoff, Muižiņa, Kirche – Baznīca, Pastorath – Mācītājmuiža, Krug – Krogs

Avoti: Latvijas nacionālā bibliotēka, www.lnb.lv
Igaunijas Nacionāla bibliotēka, www.nlib.ee

Read Full Post »