Pirmie uzvārdi
Paši pirmie uzvārdi būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pirmais uzvārds, ir neiespējami. Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. gan toreiz, gan tagad uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās, personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.
Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.
Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.
Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.
Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.
Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:
- Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
- Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
- Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
- Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
- Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
- Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
- Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
- Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
- u.c. izcelsme.
Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.
Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.
Erny 28.08.2008