Feeds:
Posts
Comments

Portālā ir parādījusies jauna iespēja – skatīties uzvārdu sarakstu, kurš ir atrodams sadaļas “ciltskoks” apakšsadaļa. Uzvārdu saraksts ir sakārtot pēc alfabēta, tāpēc viegli pārskatāms. Uz doto brīdi uzvārdu saraksts tiek veidots no gandrīz 100 000 ciltskoka ierakstiem, bet iespējams, ka nākotnē tas diezgan dinamiski palielināsies. Īpaši pozitīvas iespējas ir tiem, kuriem ir ļoti rets uzvārds. Pārskatot sarakstu, pastāv liela iespējamība, ka kāds nezināms vārds sarakstā, būs kāds attāls radinieks.

Vienīgais šis saraksts ir redzams tikai reģistrētajiem lietotājiem, bet tam, protams, ir arī savas priekšrocības.

Uzvārdu saraksts

www.ciltskoks.lv

Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (Charles Wetherell), Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā
publicēts žurnālā “Latvijas arhīvi” 2003. 3.

Par publikāciju
Raksts par pirmo uzvārdu nepieciešamību un došanu Baltijas valstu guberņās, pēc dzimtsbūšanas atcelšanas 1819.gadā. Rakstā ir veikts arī pētījums Piņķu muižas dokumentos, pēc kā noteikti galvenie uzvārda izcelsmes veidi.

Saturs

  • Pirms uzvārdiem,
  • Ģimenes identitātes transformâcija: 1819. gada zemnieku likums,
  • Uzvārdu pieplūdums: Piņķu muiža 1833–1850,
  • Uzvārdi, dokumentu saglabāšana un ģimenes identitāte.

Interneta saite uz žurnāla rakstu: (saite)

Pirmie uzvārdi
Paši pirmie uzvārdi būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pirmais uzvārds, ir neiespējami. Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. gan toreiz, gan tagad uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās, personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.

Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk arī parādījās pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtsļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus sazīmēja pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.

Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819.gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju, un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās vidzemē, no 1822.-1826. gadam.

Uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs(dzimtas vecākais) bija miris.

Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar dvēseļu revīzijas 1826.(Vidzemē) un 1834. gadu(Kurzemē, Zemgalē). Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā revīzijā(1816.g.), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.

Uzvārda izvēle
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds, vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. It sevišķi mudināja izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

  • Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
  • Lauku vide un daba. Piemēri: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.
  • Svešvārdi, tēva vārds. Piemēri: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs…
  • Profesija un nodarbošanās. Piemēri: Kalējs, Mūrnieks,
  • Dubultie uzvārdi. Piemēri: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa
  • Cilvēku raksturojošas īpašības. Piem. Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.
  • Cilvēku vārdi. Piemēri: Valters, Miķelis
  • Tautības. Piemēri: Krievs, Lībis, Letis..
  • u.c. izcelsme.

Pareizticīgajiem un krieviem bez uzvārda lietoja arī patronīmu – t.i. tēva vārds ar piedēkli, kas dod papildus informāciju par personas tēvu.

Vairāk par uzvārda izcelsmi Baltijā var lasīt Latvijas Valsts vēstures arhīva žurnāla “Latvijas arhīvi” publikācijā.

Erny 28.08.2008

Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas dokumenti no 1220. līdz 1945. gadam. Pavisam arhīva 6311 fondos glabājas 6 349 095 lietas.

Fondu reģistrs ir pieejams arī internetā. Tas piedāvā navigāciju starp fondiem, ierakstot meklētājā fonda nosaukumu, numuru u.c. parametrus. » Skatīt LVVA fondu reģistru.

Starp šiem dokumentiem ir dokumentu grupa, kas nepieciešami ģenealoģiskai pētniecībai. Tās ir baznīcu grāmatas, revīziju saraksti, tautas skaitīšanas materiāli, pases un vēl daudzi citi dokumenti, kuri var noderēt dzimtas vēstures izzināšanai.

LVVA ir realizējis projektus interneta vidē:

Latvijas Valsts vēstures arhīvs izdod arī žurnālu “Latvijas Arhīvi”, kura rakstus var lasīt arī internetā. Žurnālā var atrast rakstus par arhīvā atrodamajiem materiālie un to izmantošanas iespējām, kā arī dažādu personību biogrāfiskos aprakstus un fotovizuālos materiālus.
Arhīva atrašanās vieta un kontakti:
Adrese: Slokas iela 16, Rīga
Tālrunis: (+371) 6761 3118

Lasītavas darba laiks:

  • Pirmdien 9.00 – 16.00
  • Otrdien 9.00 – 16.00
  • Trešdien 13.00 – 20.00
  • Ceturtdien 9.00 – 16.00
  • Piektdien 9.00 – 16.00
Augustā arhīva lasītavas slēgtas!!

Meklētāji, ar kuru palīdzību var meklēt muižas vai pagastus pēc vāciskā nosaukumu var igauņu nosaukuma. Var arī atlasīt konkrētās draudzes vai apriņķa muižas.

Meklējot senčus, dzimtas saknes var aizvest līdz Igaunijas teritorijai, kas var apgrūtināt turpmāko radurakstu meklēšanu, tāpēc ir derīgi zināt, kurā konkrētā valsts reģionā meklēt šīs saknes..

Onomastika NET
Igauņu vēsturnieki Aadu Must un Mihkel Kraav ir izveidojuši interneta vietni, ar kuras palīdzību var meklēt uzvārda izcelsmi Igaunijā. Interneta vietnes pamatā ir meklētājs, ar kura palīdzību var atrast vietu, kur ir sastopams uzvārds.

Kā izmantot meklētāju?
Uzvārds meklētājā ir jāraksta Igauņu valodā, kura rakstība iespējams būs līdzīga latviešu valodas rakstībai. Lai būtu garantēti rezultāti var ierakstīt tikai sakni (sk. zemāk kom.), galotnes vietā rakstot simbolu “_”, tad meklētājs atradīs vārdus tikai ar šo sakni. Rezultātā tiks parādīta karte, kurā ietonēti Igaunijas reģioni, no kurienes šis uzvārds ir nācis, bet apakšā būs skatāma tabula, kurā būs parādīts uzvāds vāciskā rakstībā, igauņu rakstībā, kā ari reģioni un vietas.

Reģioni un vietas tabulā ir attēloti kā saites, uz kurām uzklikšķinot atvērsies:

  • Uzklikšķinot uz draudzes (Kihelkond), atvērsies saraksts ar muižām (Vald), kuras piederīgas šai draudzei. Šīs muižas ir arī attēlotas kā saites, uz kurāk uzklikšķinot atvērsies uzvārdu saraksts konkrētā muižā.
  • Uzklikšķinot uz muižas (Vald), atvērsies uzvārdi, kuri atrodami konkrētā muižā.

Tad kad atrasta vajadzīgā draudze, muiža un uzvārds, tad jau pārējā meklēšana notiek “Saaga” baznīcu grāmatās un revīziju sarakstos.

Komentārs: Meklētājā ierakstītais vārda fragments tiks uztverts kā vārda sakne, nevis kā vārda daļa!!

Latviajas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu krājums.
LNB interneta krātuvē ir apkopotas 16.-18. gadsimtu kartes no bibliotēkas Reto rokrakstu un Kartogrāfijas nodaļu arhīviem.

Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Livonijas (Vidzeme un Dienvidigaunija), kā arī atsevišķu apriņķu kartes;
  • Kurzemes kartes;
  • Polijas-Lietuvas valsts kartes;
  • Skandināvijas kartes;
  • Krievijas kartes;
  • Eiropas un Ziemeļeiropas kartes;
  • Baltijas jūra.

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu kolekcija.
Šajā krājumā ir apkopotas:

  • Eiropas un Skandināvijas kartes, 16. – 18. gadsimts;
  • Livonijas kartes, 16., 17. un 18. gadsimts.

Kalifonijas Universitātes digitālā kolekcijā.
Senās eiropas 17.gs kartes no “Blaeu Atlas” atlasa, ietilps arī Livonijas karte.

Tartu Universitāte virtuālā krātuve.
Satur daudzas 16.-18.gs Livonijas (Livonia) un Igaunijas kartes.
Nepieciešamo karti var atrast, ierakstot meklētājā meklējamo vārdu, piem. “Livonia”.

Kartes genealogia.ru vietnē.
Taj skaitā:

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.